-
Barības vada vēzis
Kā vēsta statistika, Latvijā ar ļaundabīgajiem audzējiem ik gadu no jauna saslimst vidēji deviņi tūkstoši cilvēku. Mūsu valstī uzskaitē ar ļaundabīgajiem audzējiem ir aptuveni 50 tūkstoši cilvēku.[5]
Kaut gan saslimstības rādītāji barības vada vēzim ir samērā nelieli, tas tomēr ir gremošanas orgānu ļaundabīgs audzējs ar sevišķi augstiem mirstības (arī pirmā gada letalitātes) rādītājiem. [2;311]
Vīrieši slimo caurmērā 2,7 reizes biežāk nekā sievietes.[2;311] Saslimstība vīriešiem ir 7,5 uz 100 000 vīriešu, bet sievietēm – 1,5 uz 100 000 sieviešu. Latvijā vīrieši ar barības vada vēzi slimo biežāk nekā sievietes: barības vada vēzis vīriešiem ir vienpadsmitais biežāk sastopamais vēža veids, bet sievietēm tas ir viens no retākiem ļaundabīgo audzēju veidiem. Salīdzinājumā ar Latviju Vidusāzijā (Kazahstānā) un Āzijas valstīs (dažos Ķīnas apgabalos u.c.) barības vada vēzis ir bieži sastopama slimība.[4;39]
Latvijā, lai arī saslimstība ar barības vada vēzi nav liela, tomēr katru gadu no šīs slimības mirst ap 80 – 90 slimnieku un mirstība/saslimstības attiecība ir diezgan augsta – 0.89 – tāda pati kā pacientiem ar plaušu vēzi, kaut arī barības vada vēža diagnostika ir krietni vienkāršāka nekā, piemēram, plaušu vēža vai aizkuņģa dziedzera vēža diagnostika.…
Par vēzi sauc visus zināmos ļaundabīgos audzējus, kas strauji attīstās un kas spēj izplatīties dažādās organisma daļās.[6] Neatkarīgi no dzimuma un gadu skaita, katrs var saslimt ar vēzi. Tā kā eksistē dažādas tā formas, plašākā nozīmē būtu jārunā par ļaundabīgajiem audzējiem, nevis par vēzi. Tomēr, vispārpieņemtajā nozīmē, vēzis ir slimība, ko raksturo haotiska šūnu izplatīšanās veselu organisma audu starpā. Šīs šūnas rodas no tādu pašu šūnu klona, ierosinošās vēža šūnas, kas ir ieguvusi tādas īpašības kā spēju bezgalīgi dalīties un veidot metastāzes.[6]