-
Medicīnas parazitoloģija
Referāts22 Anatomija, veselība, medicīna, higiēna, Bioloģija
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Ievads | 3 | |
| Amēba un amebiāze | 4 | |
| Tripanosoze un tripanosomoze | 6 | |
| Lamblijas un lamblioze | 8 | |
| Plazmodijs jeb malārija | 9 | |
| Helmintozes | 11 | |
| Fascioloze | 12 | |
| Askaridoze | 13 | |
| Enterobioze | 15 | |
| Lenteņi (Latvijas sugas) | 16 | |
| Vēršu lentenis (Taeniasaginata) | 17 | |
| Cūku lentenis (Taeniasolium) | 17 | |
| Platais lentenis (Diphyllobothrium Latum) | 19 | |
| Kaiju lentenis (Diphollobothrium dendriticum) | 19 | |
| Ehinokoks | 21 | |
| Izmantotā literatūra | 22 |
Ehinokoks
Ehinokoks ir lentenis, kas pieder pie helmintozēm un izraisa invāzijas slimību, ko sauc par Ehinokokozi. Ehinokoka kāpuri parazitē gandrīz visos lauku dzīvnieku (aitu, kazu, govju, cūku, zirgu, ēzeļu u.c) aknās, plaušās un smadzenēs, kā arī citos orgānos. Atsevišķos gadījumos ehinokoka kāpuri parazitē arī cilvēkā.
No invadēto dzīvnieku organisma, kopā ar izkārnījumiem ārējā vidē izdalās arī ehinokoku posmi, kas ilgi spēj kustēties. Pārvietojoties posmi izdala olas, kas pielīp pie dzīvnieku apmatojuma vai izkaisās apkārtējā vidē.
• Lenteņa starpsaimnieki, kā arī cilvēks var invadēties norijot olas vai posmus, ko apkārtējā vidē izkaisa invadētie dzīvnieki. Cilvēka, kā arī citu starpsaimnieku gremošanas traktā no olām atbrīvojas kāpuri, kas ieurbjas asinsvados un ar asinīm aizceļo uz aknām, plaušām, smadzenēm u.c orgāniem. Tie kāpuri lēnām sāk attīstīties, veidojot dažāda lieluma un formas pūšļus. Ja šādus pūšļus apēd suņi, kaķi vai savvaļas gaļēdāji, to zarnās attīstās lenteņi.
Cilvēka ehinokokozes klīniskā aina ir ļoti dažāda atkarībā no pūšļu lokalizācijas. Augot pūšļi spiež uz apkārtējiem audiem, kas atrofējas un rada attiecīgā orgāna funkciju traucējumus. Vielas, kas atrodas ehinokoku pūšļa šķidrumā, patstāvīgi uzsūcas saimnieka audos un rada pakāpenisku organisma saindēšanos un palielinātu jūtību.
…
Medicīniskā parazitoloģija ir zinātne, kas pētī parazītus, kuri ir patogēni cilvēka organismam, to bioloģiskos attīstības ciklus, izplatību un tās atkarību no dažādiem ārējās vides faktoriem, kā arī parazītisma daudzveidīgās izpausmes. Parazitoloģijas galvenais uzdevums ir parazītu apkarošanas principu un metožu izstrādāšana, kā arī parazītu ierosināto slimību ārstēšana un profilakse. Parazitoloģiju iedala: 1. Protozooloģijā (pēta parazītiskos vienšūņus) 2. Arahnoentomoloģijā (pēta ērces un kukaiņus) 3. Helmintoloģijā (pēta parazītiskos tārpus jeb helmintus) Parazīti iedalās divās grupās – īstajos un neīstajos. Īstie parazīti nespēj izdzīvot bez saimnieka organisma, bet neīstie kādu laiku spēj dzīvot nonākot citā vidē vai uz cita organisma. Par parazīta saimnieku sauc organismu, uz kura tas pavada visu savu dzīvi vai arī kādu noteiktu laiku. Tas ir kā parazīta barošanās avots. Dažādām parazītiskām formām ir raksturīga saimnieku organismu maiņa dažādos dzīves periodos. Izšķir arī divu veidu parazītisma formas – ektoparazītisms, kad parazīts dzīvo uz saimnieka organisma, bet endoparazītisms, kad parazīts atrodas saimnieka organisma iekšējā vidē. Piemēram, ektoparazīti ir utis, blusas un ērces, bet endoparazīti ir cērmes un lenteņi. Visbiežāk parazīti cilvēka organismā lokalizējas asinīs, plaušās, aknās, smadzenēs, taisnajā un resnajā zarnā, muskuļos.
Koledžas darbs.
