F.Bārda par dzejas uztveri
F.Bārda uzskata, ka bērni jāaudzina ar mākslu, ar pārdzīvojumiem, ar iedziļināšanos viņu garīgajā būtībā.
“.. katra mākslas darba galvenais uzdevums – radīt mākslas uzņēmējā jeb baudītajā taisni to dvēseles stāvokli, kādu pārdzīvoja mākslinieks, šo darbu radot.. Citiem vārdiem sakot: mākslas uzņēmējam jābūt radniecīgi disponētam ar pašu radošo mākslinieku. Arī viņam pie mākslas darba uzņemšanas nepieciešams iekšējs radīšanas process, tikai ar to starpību, ka mākslinieka radīšana ir autonoma, bet mākslas uzņēmēja – receptīva. Vienīgi tas tātad būs spējīgs mākslas darbu saprast jeb visu, kas viņā ielikts, uzņemt, kas spējīgs uz iekšējo receptīvo radīšanu. ‘’Ja acs nebūtu saulei radniecīga, viņa saules nekad nevarētu redzēt,’’ saka Gēte. Ja mākslas darba uzņēmējs nebūs māksliniekam radniecisks, viņš mākslas darba nekad nevarēs saprast.’’ (F.Bārda. Māksla un kritika. Gr.: Raksti, 1.sēj. – R.:Liesma, 1990, 338.lpp.)
…
