Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 07.06.2004.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
  • Eseja 'Tiesību avoti un izpausmes veidi', 1.
  • Eseja 'Tiesību avoti un izpausmes veidi', 2.
  • Eseja 'Tiesību avoti un izpausmes veidi', 3.
  • Eseja 'Tiesību avoti un izpausmes veidi', 4.
  • Eseja 'Tiesību avoti un izpausmes veidi', 5.
  • Eseja 'Tiesību avoti un izpausmes veidi', 6.
Darba fragmentsAizvērt

No vēstures zinām, ka cilvēki vispirms dzīvoja mazākās personu apvienībās, kas aptvēra ģimenes un ģintis, tad lielākās apvienības, kas aptvēra ciltis, pilsētas un, visbeidzot, teritorijas. Līdzās vispārējām tiesībām, kas bija spēkā attiecībā uz visu tiesisko kopienu, šīs kopienas ietvaros veidojās daudzveidīgi sadalītas tiesības attiecībā uz atsevišķām personu grupām, kārtām vai arodiem.
Katra valsts ir organizēta tiesiski, proti, vismaz tajā izpratnē, ka tai ir sava organizācija un varas realizēšana ir jāstrukturē un jāstabilizē ar nerakstītu vai rakstītu normu un noteikumu minimuma palīdzību. Arī netiesiska valsts šajā izpratnē ir tiesiski organizēta.
Demokrātiskā valstī varai ir jābūt leģitimētai demokrātiskās vēlēšanās; vara ir sadalīta likumdošanas varā, izpildvarā un tiesu varā; valsts varu drīkst pauzēt tikai uz likuma pamata; valsts atzīst zināmas pilsoņu pamattiesības kā tiesības aizsargāties pret valsts varu.
Tiesības tagad kalpo ne vien valsts varas nodibināšanai un stabilizēšanai, bet tiesiskā valstī lielā mērā arī valsts varas ierobežošanai un reducēšanai. …

Autora komentārsAtvērt
Atlants