Renesanses laikā uzskati par cilvēku ievērojami mainījās, un viduslaiku domas par grēcīgo un Dieva priekšā niecīgo cilvēku nomainīja humānistu idejas par cilvēka vērtību, varenumu un brīvību. Humānisms vairs neskatīja pasauli tikai no Dieva un reliģijas redzespunkta, bet gan pievērsās paša cilvēka redzējumam un lielā mērā atgriezās pie antīkās filozofijas vērtībām.
Pirmkārt, humānisti novērtēja ne vien cilvēka prāta spējas un dvēseles spēku, bet arī fiziskās dotības un pārākumu pār citām Zemes radībām. Humānistu uzskatos cilvēks ir vispilnīgākā būtne uz Zemes, jo katra tā ķermeņa daļa ir perfekti piemērota dzīvei uz Zemes un sniedz cilvēkam daudz lielākas iespējas nekā jebkuram dzīvniekam. …
