-
Komenska audzināšana salīdzinājumā ar manu audzināšanu
Mācībām un audzināšanai jāatbilst dabai un dabas likumsakarībām. Viņš uzskatīja, ka cilvēks ir dabas daļa un tāpēc ir pakļauts tās vispārīgajiem likumiem. Viņš tiecās noskaidrot dabas likumsakarības jeb pamatatzinumus, kuri, būdami visaptveroši, izpaužas arī mācību, audzināšanas un personības veidošanās procesā. Viņš norādīja, ka precīza skolas kārtība jāaizgūst no dabas, ka arī audzināšanas darbā allaž jābalstās uz novērojumiem par tiem procesiem, kas visur atklājas dabā. Viņš izvirzīja domu par skolēnu izziņas spēju pētīšanu, lai varētu izmantot tādus mācību paņēmienus, kuri atbilst gan šīm spējām, gan apgūstamās kultūras vērtībām.
Atsegdams pedagoģiskā procesa divas puses – objektīvo (mācību un audzināšanas likumi) un subjektīvo (šo likumu prasmīga lietošana), J. A. Komenskis lika pamatus mācību un audzināšanas teorijai.
Latvijā 17. gadsimtā E. Gliks pirmais popularizē J. A. Komenska paustās humānisma, dabatbilsmes un pansofijas idejas, organizē pirmo latviešu tautskolotāju sagatavošanu. Vēlāk Komenska idejas izmanto hernhūtiešu kustība, kuras vadībā uzsāk darbu Latvijā pirmā skolotāju izglītības iestāde – Valmiermuižā nodibinātais skolotāju seminārs. Seminārā izskaidro un ievieš praksē īpašo un vieglo lasītmācīšanās metodi. Arī mūsdienu sabeidrībā atdzimst J. A. Komenska atziņa, ka katras tautas lielākā nacionālā bagātība ir laba skola, labi skolotāji, labas mācību grāmatas, labas mācību un audzināšanas metodes.…
„Senāk skolās mācīja zinātnes pilnu sistēmu, tāpēc bieži vien to, ko varēja apgūt tikai attīstīts saprāts, iegaumēja mehāniski, un otrādi, jau no dabas attīstītam jauneklim lika visu bezjēdzīgi iekalt. Tagad jau gandrīz visi ir atzinuši, ka zinātnes pedagoģiskais un zinātniskais izklāsts ir divas dažādas lietas, un visu valstu pedagogi rosīgi strādā, lai zinātņu sistēmas pārstrādātu pedagoģiskajās sistēmās”, rakstīja Ušinskis. Par šīs sistēmas pārstrādāšanas sākumu var uzskatīt J.A.Komenska darbību. Jans Amoss Komenskis izveidoja pedagoģiju kā zinātni. Viņš tiek uzskatīts par „pedagoģijas tēvu”. Ļoti lielu darbu ir ieguldījis pedagoģijas jautājumos un sniedzis veiksmīgus risinājumus. Pievērsies izglītībai ar lielu mīlestību un mēģinājis mācīšanās procesu padarīt par patīkamu un lietderīgu nodarbi.
