Komunikācija ir mijiedarbība ar vēstījuma palīdzību(Gerbner,1967). Savukārt autors Agejevs komunikāciju definē kā ziņojumu, domu, zināšanu apmaiņas procesu, kas norisinās starp cilvēkiem.1 Tas nozīmē, ka jebkura savstarpējā saziņa ir daļa no komunikācijas, ja tajā ir vismaz 2 iesaistītie, noteikta zīmju sistēma un atgriezeniskā saite. Tā ir sistēma, kurā vēstījums tiek nodots no punkta A uz punktu B, piemēram, draugu saruna, mediju ziņojums, telefonsaruna utt. 2Galvenie komunikācijas procesa elementi ir avots, kodēšana/dekodēšana(atšifrēšana), vēstījums, kanāls jeb kovāls, saņēmējs(recipients) un atgriezeniskā saite.
Var iedalīt 3 veidu komunikāciju:
komunikatīvais process – ir informācijas apmaiņa starp saskarsmē iesaistītajām pusēm, kuras savstarpēji mijiedarbojoties veido savu zīmju sistēmu;
interaktīvais process – ir saistīts ar tās darbības organizāciju, kas noris starp saskarsmē iesaistītajiem partneriem - kā abas puses nodrošina informācijas apmaiņu un cik ļoti ir spējīgas izprast viena otru, kas savukārt sekmē kopīgās darbības rezultātus;
perceptīvais process – organizē, to kā saskarsmes partneri uztver viens otru, un to, kāda savstarpējā sapratne tādejādi rodas.3…
