Pēc Krusta kariem Eiropā notika nozīmīgas pārmaiņas. Sākās uzplaukuma periods. Krusta kari attīstīja Eiropas iedzīvotājus, deva tiem jaunas zināšanas, prasmes. Arābu ietekmē attīstījās matemātika, medicīna, mūzika. Krusta kari palīdzēja attīstīties arī zemkopībai. Palielinājās apstrādājamo zemju daudzums. Cilvēki darbam sāka izmantot citus paņēmienus, padarot strādāšanu ātrāku un ražīgāku, piemēram, strādnieki vēršu vietā sāka izmantot zirgus, tāpēc vienā dienā varēja izdarīt divreiz vairāk darbu, jo zirgi ir stiprāki, ātrāki un izturīgāki. Ļoti daudzas lietas, piemēram, kokvilnas apstrādi, paklāju aušanu, cukura vārīšanu, eiropieši mācījās no Austrumos dzīvojošiem cilvēkiem. Krusta kari sekmēja tirdzniecību, īpaši Vidusjūras piekrastē. Musulmaņu tirgotājus nomainīja Itāļu tirgotāji, tika izveidoti jauni tirdzniecības ceļi ar Skandināviju un Angliju. Kari ietekmēja pārmaiņas sabiedriskajā iekārtā, īpaši Francijā, kura Krusta karos piedalījās ļoti intensīvi. Samazinājās sīko feodāļu skaits, jo tie, pirms došanās karā pārdeva visas savas zemes karaļiem. Feodālie īpašumi palielinājās, bet pārsvarā tie visi bija nedaudzu īpašnieku rokās. Krusta kari veicināja jaunu pilsētu rašanos. Pieauga iedzīvotāju skaits. Izglītība kļuve pieejama daudz lielākam cilvēku skaitam, tāpēc tie kļuva izglītotāki un gudrāki. Radās brīvo zemnieku slānis, jo zemnieki, kas devās karā bija atbrīvoti no dzimtbūšanas.
Tajā laikā, kad pie varas nāca karaļi no Kapetingu dinastijas, Francija pakāpeniski izveidojās par vienotu nacionālu valsti. Vispirms 987. gadā tronī kāpa Hugo Kapets, pēc tam, lai nostiprinātu savu dinastiju, viņš kronēja arī savu dēlu, tomēr tiem, tāpat kā viņu pēctečiem, nebija lielas varas.
…
