2011. - 2015. g.
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| IEVADS | 3 | |
| 1. | Augstākās izglītības sistēmas un darba tirgus likumsakarības | 5 |
| 1.1. | Augstākā izglītība kā ekonomikas pamatkategorija | 7 |
| 1.2. | Darba tirgus aspektu analīze Latvijā no AI viedokļa | 8 |
| 2. | Augstākās izglītības sistēmas un darba tirgus mijiedarbība | 12 |
| 2.1. | Latvijas darba tirgus analīze izglītības kontekstā | 14 |
| 2.2. | Ienākuma līmeņa izmaiņas augstākās izglītības griezumā | 17 |
| Secinājumi un priekšlikumi | 20 | |
| Avotu un literatūras saraksts | 22 |
Secinājumi un priekšlikumi
Studiju darba mērķis ir sasniegts un tādejādi darba autore izvirza šādus secinājumus:
1. Iedzīvotāju izglītības līmeņa paaugstināšanās ir cieši saistīta ar tautsaimniecības izaugsmi, iedzīvotāju materiālās labklājības un tautas attīstības pieaugumu, nabadzības un bezdarba samazināšanos.
2. Latvijas ekonomiku raksturo zems kvalificēta darbaspēka izmantošanas līmenis un produkcijas ražošana ar mazo pievienoto vērtību. Šāds modelis neveicina augstas labklājības sasniegšanu nākotnē.
3. Latvijā ir vērojams kvalificēta darbaspēka trūkums. Tam ir var būt vairāki iemesli: darba algas līmenis, darba devēju attieksme, darbinieku motivācija un kvalifikācija, darbaspēka ražīgums un citi.
4. Latvijā, veidojot darba tirgus politiku, neievēro tāds svarīgs aspekts kā izglītības sistēmas tuvināšana darba tirgus prasībām, kā arī darba pieprasījuma izmaiņas pa profesijām nākotnē, kas kavē mūžizglītības sistēmas attīstību.
5. Tieši cilvēks sasaista darba līdzekļus un darba priekšmetus un nodrošina uzņēmuma darbības kvantitatīvo (saražoto un pārdoto preču daudzumu) un kvalitatīvo (peļņu) rezultātu.
6. Iedzīvotāju ekonomiskā aktivitāte un iesaistīšanas darba tirgū ir tieša veida atkarīga no personas izglītības līmeņa. Personām ar augstāko izglītību ir mazāk problēmu iesaistīties darba tirgū, kā arī nosacījumi ir daudz labāki. Tā 2011.gadā ekonomisko aktīvo iedzīvotāju īpatsvars, kuriem ir augstākās izglītības zinātniskais grāds bija 29,2% turklāt, ka 22% no kopēja iedzīvotāju skaita ir augstākā izglītība.
7. No 2006. līdz 2011.gadam iedzīvotāju īpatsvars ar augstāko izglītību pieauga no 17,3% līdz 22,6%. Tas liecina par to, ka iedzīvotāju kopējais izglītības līmenis pieaug.
8. Iedzīvotāju ekonomiskā aktivitāte ir cieši saistīta ar personas izglītības līmeņa. Neskatoties uz to, ka darba meklētāju rindās ir arī cilvēki ar augstāko izglītību, to īpatsvars ir salīdzinoši mazāks nekā iedzīvotāju vidū vidēji.
9. Pēc universitāšu aptaujas datiem, 61,8% respondentu norādīja, ka turpināja strādāt tajā pašā darbavietā, kur studiju laikā. Absolventiem daudz vieglāk un ātrāk ir pielāgoties darba tirgum un strādāt pēc studiju beigšanas, ja studiju laikā viņiem bija pieredze.
10. Laika posmā no 2006.gadā līdz 2011.gadam personām ar augstāko izglītību bija relatīvi zemākais bezdarba līmenis, nekā valstī vidēji. 2011.gada beigās augstāko izglītību ieguvušo vidū darbu meklēja 12,7%.
…
Augstākās izglītības sistēmu gan tieši, gan netieši ietekmē valsts ekonomiskā attīstība daudzos virzienos. Uzņēmējdarbības jomu iespaido pietiekošs augstākā līmeņa speciālistu sagatavotības līmenis, jo tas sekmē darba efektivitātes pieaugumu. Tieši šis darbaspēks spēj kvalitatīvi veikt tehniskus jauninājumus un aktivizēt inovatīvo attīstību. Valstij kopumā ir ļoti izdevīgi, ja augsti kvalificētu speciālistu skaits nozīmīgi palielināsies, jo tas veicinās studiju kvalitātes uzlabošanu, kas savukārt dos pozitīvu iespaidu uz valsts reģionālo attīstību, uzlabos darbaspēka struktūru un ekonomisko situāciju kopumā. Diemžēl pēdējo gadu laikā veiktie pētījumi parāda, ka Latvijā nav ciešas sakarības starp izglītības specialitātēm un darba tirgus prasībām, jo valsts gandrīz nesagatavo starptautiskajā līmenī pieprasītus speciālistus, bet turpina sagatavot tos speciālistus, kurus ir jau pietiekami daudz. Kā vēl vienu problēmu var nosaukt to, ka Latvijai, ierobežota finansējuma dēļ, speciālistu kvalifikācijas līmenis nav pietiekams, lai veiksmīgi ietekmētu tautsaimniecības līmeni. Arī krīze atstāja savu iespaidu uz Latvijas darba tirgus – darbu daudzos sektoros (valsts pārvalde, publiskais sektors, privātais sektors) ir zaudējuši tūkstoši cilvēku augstākas izglītības līmeni. Analizējot augstākās izglītības sistēmas un darba tirgus mijiedarbību, ļoti svarīgi akcentēt uzmanību uz tādiem rādītājiem kā absolventu nodarbinātība, atbilstība iegūtai izglītībai, kā arī darba ražīgums izglītības griezumā. Latvijas tautsaimniecībā ir ļoti vāji noteiktas speciālistu kvalifikācijas prasības, kas nestimulē orientēties uz darba tirgus nepieciešamību. Tā kā izglītības sistēma kopumā un valsts tautsaimniecība ir cieši saistītas un viens otru papildinošas lietas, tātad izmainās valsts ekonomikā, darba tirgus izmainās prasa noteikti izglītības sistēmas pārstrukturizāciju atbilstoši šim izmainām.
