Maskulinitātes jēdziens kultūrā

Sieviešu emancipācijas kustības ietekmē, feministiskās filosofijas dzimtes1 pētījumu ietvaros 70.gados ASV un Eiropas attīstītajās valstīs parādījās diskusijas par maskulinitāti2. R.Konels3, analizējot, šo diskusiju saturu un attīstību, atzīmē, ka tās analizē sabiedrībā un kultūrā atzītos jēdzienus par vīriešu seksuālo lomu, nozīmi un sabiedrības stereotipiem attiecībā uz to. 70.gados veiktie pētījumi šajā jomā tiecās izmantot abstraktas metodes (piemēram, teorētiskus maskulinitātes/feminitātes attēlojumus). Lielāko īpatsvaru šajos pētījumos veidoja nepārtraukta dzimumu atšķirību kvantitatīvo pētījumu plūsma, kuri R.Konela skatījumā bija virspusēji4. To acīmredzamie trūkumi stimulēja principiāli jaunu pētījumu rašanos 80. - 90.gados, kad aizvien vairāk uzmanības tika pievērsts maskulinitātes pētījumiem precīzi aprakstītā vietējā kontekstā – vai nu britu tipogrāfijā (Cockburn, 1983), vai papuasu kopienā (Herdt, 1981). 80.gadu beigās uz šī pamata attīstījās empīrisko pētījumu žanrs, kas izpaudās socioloģijā, antropoloģijā, vēsturē, kulturoloģijā, un, kas savukārt veicināja 90.gadu socioloģisko pētījumu par maskulinitāti un vīriešiem dzimumu attiecībās rašanos (Connell, 1995; Widersprueche, 1995; Segal, 1997).
Kaut arī pēdējā laikā pētījumi pievērsušies dažādām tēmām un sociālajām vidēm, tiem raksturīga koncentrēšanās uz maskulinitāti kādā noteiktā vidē vai brīdī1, piemēram, garīdznieka ģimenē (Tosh, 1991), profesionāla sportista karjerā (Messnre, 1992), nelielā geju grupā (Connell, 1992), kultūrisma sporta zālē (Klein, 1993), koloniālo skolu grupā (Morrell, 1994), pilsētas policijas nodaļā (McElhinny, 1994), dzērāju kompānijās bāros (Tomsen, 1997), kādas firmas birojā pirms lēmuma pieņemšanas (Messerschmidt, 1997). Tādejādi, R.Konels šos pētījumus dēvē par “etnogrāfisko momentu” [1,318], kurā uzmanības centrā ir specifiskais un lokālais. Etnogrāfiskais moments ienesa šajos pētījumos pēc R.Konela domām tik ļoti vajadzīgo reālismu. Tāpat arī tas koriģēja populārās kultūras tendences pētījumos, kas mazināja to zinātniskumu. Izdarot secinājumus par analizētajiem pētījumiem R.Konels uzskata, ka maskulinitātei kultūrā piemīt sekojošas pazīmes2:
1.Maskulinitāte ir daudzskaitlīga (plurāla). Dažādās kultūrās un dažādos vēstures posmos dzimte ir konstruēta atšķirīgi. Multikulturālās sabiedrībās pastāv dažādas maskulinitātes definīcijas. Nozīmīgi ir arī tas, ka noteiktā kultūras vidē (skolā, darba vietā, militārā organizācijā) ir rodams vairāk kā viens maskulinitātes paveids.…