Eseja bibliodrāmā

Fāzes otrajā daļā grupai tika dots uzdevums-teksta tēmas aktualizēšana scēnā,tās izvērtējums.Katrai grupai bija jāizdomā uzvedums,kurā samarietes konflikts ar Jēzu tiktu pārnests uz mūsdienu kontekstu.Tas vēlreiz ļauj padomāt par to,ka jautājumi,kuri bija aktuāli toreiz,ir aktuāli arī šodien.Piemēram,baltais grib precēties ar nēģeri,bet vecāki ir pret.Kas ir tās barjeras,kāpēc to nevar pieļaut,ko par to teiks sabiedrība?Jāsaka,ka vēl ir ļoti daudzas lietas,kuras mainīsies, un mums ir jāmācās tas viss pieņemt.Tādēļ arī tik ļoti svarīgi ir ne tikai uzvest,bet arī mācēt interpretēt doto tekstu.Kā vēl viena lieta jāmin grupas darbs ar skatuves un tiem piemītošajiem atribūtiem izveidošana,tas,ka dalībniekiem būtu jācenšas būt vairāk pret skatītājiem ar seju,ne mugurām,kas ir katra ļoti liels ieguldījums dotā uzdevuma izpildē,kā arī radīt scenāriju,kas jau ir daudz grūtāki uzdevumi,taču grupas dalībniekiem tie dod iespēju izpausties nu jau diezgan daudzos aspektos.
Otrajā daļa bija jāiedomājas,ka viens ir Jēzus,bet otrs reportieris,kurš interve Jēzu,lai izprastu labāk,meklētu atbildes uz jautājumiem,kuras pašiem uz doto brīdi šķiet svarīgas.Tad bija jāizdomā avīzes rakstam nosaukums,kas ir sanācis.
Tad grupas dalībniekem jau sāk iestāties beigu daļa,kur tie teikumā es vēlos aizskalot var izteikt savas domas par to,kas nav paticis,kas ir paticis un pamazām sākt atbrīvoties no uzkrātajām emocijām.
Tagad seko tā diena,kurā es nebiju,bet saprotams,ka seko atbrīvošanās no emocijām,notiek pārrunas par piedzīvoto grupā,kas saprasts,nesaprasts no teksta,kas vēl palicis neskaidrs,lai varbūt izprastu vēl pēdējās nesaprastās lietas.Grupa vēlreiz izjūt sevi kā vienotu veselumu vēl pēdējo reizi.Tad notiek atvadīšanās.
…