Alfrēds Kalniņš dzimis 1879. gada 23. augustā, Cēsīs. Viņa tēvs Jānis Kalniņš, jaunībā laukstrādnieks, šai laikā bija muižniecības kluba ekonoms, vēlāk sāka nodarboties ar dārzniecību, beidzot pārgāja uz dzīvi Siguldā. Māte, dzimusi Rozālija Ūferse, bija muižkunga meita, bet, palikusi gandrīz bez skolas, strādāja smagu fizisku darbu mājā un virtuvē.
Pirmo muzikālo izglītību klavieru, nedaudz arī vijoļspēlē A. Kalniņš ieguva Cēsīs, Mācīdamies vietējā proģimnāzijā, vācu Birkenrūes ģimnāzijā un pēc tās slēgšanas Millera reālskolā, no 1886. līdz 1894. gadam pie dažādiem skolotājiem, galvenokārt mūzikas mīļotājiem. Visnopietnākās mācības bija pie R. Štarkes, ģimnāzijas mūzikas skolotāja, diriģenta un ērģeļnieka, arī komponista. Desmit gadu vecumā A. Kalniņš sāka vingrināties ērģeļu spēlē Cēsu baznīcā. No šā laika viņš dziļi iemīļoja instrumentu, ko slavenu bija darījis J. S. Bahs. Šai laikā iemīļotākie A. Kalniņa komponisti kļuva Šūmanis un Šūberts, kas dziļi ietekmēja arī viņa brieduma perioda daiļradi. Parādījās viņa pirmie kompozīcijas mēģinājumi – virkne klavierdarbu salonīgā gaumē. Kļuva skaidrs, ka A. Kalniņam jāiet mūziķa, bet ne teologa ceļš, kā to sākumā vēlējās viņa vecāki.…
