Vispārējs Bizantijas raksturojums
Bizantija bija faktiskā Romas impērijas mantiniece, tai izdevās pastāvēt tūkstošus gadus. Tā lielā mērā ietkmēja gan apkārtējo pasauli, gan devusi pasaulei mantojumu līdz mūsdienām, piemēram, palīdzējuši saglabāt sengrieķu garīgo mantojumu, radījuši krāšņus mākslas darbus, ar kristīgo kultūru iepazīstinājuši pagānu tautas (arī slāvus).
Kaut arī imperatoram Justiniānam I neizdavās atjaunot Romas impēriju tās iepriekšējās robežās, iekarojumu rezultātā Bizantijas impērijas teritorija pieauga divas reizes. Tā bija milzīga vasts ar dažādu iedzīvotāju sastāvu, atšķirīgu atsevišķu provinču ekonomiskās attīstības līmeni.
Augstākā vara piederēja imperatoram, (..) tam bez ierunām pakļāvās valsts ierēdņi un armija. (259;3)
Pārvalde
Valstī pastāvēja stabils biokrātiskais aparāts, kas turpināja darboties arī galma apvērsuma laikā. Birokrāti piedalījās izglītības un reliģijas jomas pārraudzīšanā, uzņēmās samnieciskās darbības vadīšanu. Birokrātiskās metodes palīdzēja nodrošināt kārtību karaspēkā un flotē, galmā un diplomātu korpusā, un organizatoriski spēcīgāku veidojumu tolaik pasaulē nebija. (18;4) Ierēdniecība noteica cenas, kontrolēja eksportu, tirdzniecību, likumdošana reglamentēja zemnieku sadzīvi, noteica darba attiecības (brīvzemnieki Bizantijā pastāvēja līdz 1025.g.). (19;3)
…
