Politika nav iedomājama bez interešu dažādības. Tieši tādēļ eksistē tik daudz politisko partiju, nevalstisko organizāciju un apvienību, kas cīnās par varu un ietekmi uz lēmumu pieņemšanas procesu. Interešu dažādība un vēlme tās īstenot ir visciešāk saistīta arī ar lobismu, tā darbības mehānismiem un iespējamām sekām.
Jēdzienam “lobijs” ir ļoti sena vēsture. Jau 16. gadsimta Anglijā tas tika lietots, lai apzīmētu pastaigu laukumu klosterī, bet vēl gadsimtu vēlāk arī Pārstāvju palātas kuluārus. Politisku nokrāsu tas ieguva tikai 19. gadsimtā ASV, kur to lietoja attiecībā uz kongresmeņu balsu pirkšanu. Vēlāk, īpaši saistībā ar demokrātisko valsts pārvaldes formu straujo attīstību 20. gadsimtā, mainījās arī šī termina nozīme, saistot to ar ideju par interešu aizstāvību.
Lobisms ir ilgtermiņa un koordinēta darbība, atbilstoši spēkā esošajai likumdošanai, kuru veic ar mērķi ietekmēt publisko lēmumu pieņemšanu, izmantojot tiešu attiecību veidošanu, instrumentu un informācijas lietošanu, lai veidotu dialogu ar publisko lēmumu pieņēmējiem.1
Katram cilvēkam ir kādas savas personīgās intereses, kuras viņš tiecas īstenot daudzos un dažādos veidos, tostarp mēģinot ietekmēt arī valsts varu. Mūsdienās indivīdi ar līdzīgām interesēm tiecas apvienoties, lai tādējādi iegūtu daudz lielāku ietekmi sabiedrībā. …
