Sociālās normas ir jebkuras sabiedrības pārvaldes un pilnveidošanās neatņemama sastāvdaļa. Sociālās normas nodrošina sabiedrības locekļu institucionalizēto regulāciju. Normatīvā regulācija vēsturiski nav vienīgā un labākā cilvēku uzvedības regulācijas forma, tomēr pašreizējā laika posmā tai ir būtiska nozīme. Neapzinoties normu un nezinot tās parametrus, nav iespējams identificēt deviācijas un fiksēt sociālo pataloģiju.
Sabiedrībā attiecības veidojas un tiek uzturētas ar dažādu elementu un kategoriju palīdzību. Starp šādiem elementiem būtiskākā nozīme ir :
- Individuālai iniciatīvai, pašierosmei;
- Individuālām aktivitātēm un uzņēmībai;
- Meditācijai un psiho enerģētiskām aktivitātēm;
- Normām – zināmiem noteikumu kopumiem, modeļiem.
Visplašāk normas jēdziens tiek izmantots sociālajā jomā. Sociālās normas ir sabiedrības, sociālo grupu un indivīdu uzvedības regulācijas līdzeklis komunikatīvajos procesos. Normas ir uzvedības regulators.
Nozīmīgākās normas:
- Fizioloģiskās
- Bioloģiskās
- Tehniskās
- Seksuālās
Plašākā nozīmē sociālās normas ir cilvēces izziņas produkts, kas ir fiksēts informatīvā (kognitīvā) veidā par pagātnes un tagadnes racionālākajām uzvedības un darbības formām, kas ir iesakņojušās praksē un virza cilvēkus pa visoptimālāko ceļu uz produktīvu un sociāli noderīgu rezultātu iegūšanu.
…
