Pieminot vārdus antisemītisms un holokausts tiem, kas nepārzina vēsturi ir veltīgi. Varbūt arī man pirms vēstures stundām skolā tie likās tikai parasti vēstures termini, kas apzīmē kādus zināmus notikumu, bet izzinot tos tuvāk, atskārtu, ka šie visnotaļ neizprotamie apzīmējumi nes zināmu ciešanu, skumju un smaguma nastu. Zem šiem vārdiem guļ miljoniem upuru, kas savas rases dēļ tika iznīcināti nežēlīgā nāvē otrā pasaules kara laikā. ‘’Vārds holokausts tulkojumā no grieķu valodas nozīmē ‘’izdedzināšana’’. Kā tika konstatēts Nirnbergas procesā, nacisti iznīcināja ebreju tautas trešo daļu – 6 miljonus cilvēku.’’1 Tomēr, jāatdzīst, ka paši nacisti šīs masu slepkavības dēvēja savādāk, nodēvējot tās par ‘’galīgs ebreju jautājuma risinājums’’. ‘’Taču šis vēstures rezultāts par šo intenci rada šaubas. Iznākums ir nevis cilvēka cieņa un brīvība ikvienam, bet ‘’citādā cilvēka’’ iznīcināšana.’’2 Un jāpiekrīt vien ir, ka šis negatīvisms un nihilisms attiecībā pret konkrētu tautu ir zināma iekšēja pretruna, uzsverot tikai savu nostāju nonākot pilnīgās galējībās. Lai arī ikdienā īpaši neaizraujos ar vēstures izzināšanu, šīs zināmi aizraujošās tēmas aplūkošana dziļāk, kas jau tās pašā sākumā ievelk un liek aizdomāties par to ik uz soļa izzinot pieejamo literatūru, domājams, man sniegs zināmu ieskatu otrā pasaules kara laikā no citu skatu punkta. …
