-
Kiberapdrošināšanas potenciāls Latvijā
Referāts34 Apdrošināšana, Datori, elektronika, programmēšana, Uzņēmējdarbība
2011. - 2015. g.
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Ievads | 3 | |
| Darbā lietoto kiberrisku terminu skaidrojumi | 5 | |
| 1. | Kiberriski | 6 |
| 1.1. | Kiberriski un to veidi | 7 |
| 1.2. | Kiberrisku un kiberdrošības tendeces | 11 |
| 2. | Kiberrisku apdrošināšana | 17 |
| 3. | Potenciālas apdrošināšanas produkts un tā stratēģija Latvijā | 23 |
| Secinājumi un priekšlikumi | 29 | |
| Bibliogrāfija | 31 |
Secinājumi un priekšlikumi
Secinājumi:
1) Latvijā vēl nav izveidota piemērota vide kiberapdrošināšanai, jo tai trūkst vajadzīgo resursu un likumu.
2) Patreiz apdrošinātājiem izveidot un uzturēt kiberapdrošināšanas produktus būtu pārāk dārgi, jo būtu jāveido atsevišķa nodaļa, kas veic gan produkta apkalpošanu, gan kompāniju monitoringu.
3) Latvijas valstij ir nepietiekami regulējumi kiberdrošības jomā, jo vienīgais, kas pašlaik regulē kiberdrošību ir GDPR.
4) Patreiz izveidojot apdrošināšanas produktu, prēmija būtu pārāk dārga, lai to maksātu vidusmēra kompānija, jo apdrošinātājiem produkta izveide un uzturēšana prasītu daudz resursu.
5) Kibernoziedzībai ir ar vien pieaugoša aktualitāte, katru gadu kiberuzbrukumu skaits pieaug.
6) Rietumeiropas valstis un ASV katru gadu iegulda ar vien lielākus resursus kiberdrošībā.
7) Latvijā populārākie kiberriski rodas no pašu konfigurācijas nepilnībām vai zināšanu trūkuma.
8) Lielākajā daļā pasaules policija nav spējīga izsekot līdz kibernoziegumiem.
9) Latvijas valsts institūcijas ir tikpat neaizsargātas, cik juridiskās personas.
10) Latvijas CERT ir neattīstīts, salīdzinot to ar citām Eiropas valstīm, tā ikdienas darbības un ikgadējās atskaites ir nepilnīgas un ar maz informatīvo saturu.
11) Latvijai ir piemērota vide, lai sekmētu kiberdrošības kompāniju izveidi, jo Latvijā ir labvēlīga biznesa uzsākšanas vide, kā arī vajadzīgais darba spēks.
…
Darba “Kiberrisku apdrošināšanas potenciāls Latvijā” problēmas būtība ir neattīstīta kiberdrošības vide, kuru jāattīsta, lai aizsargātos pret pieaugošajiem kiberdraudiem. Kiberriski pēdējo gadu laikā ir viena no aktuālākajām tēmām, kas saistīta gan ar ikdienas dzīvi, gan kompāniju darbību un valsts drošību. Piemēram, ASV 2016.gadā kibernoziegumi sastādīja 32% no kopējiem noziegumiem, kas veikti pret kompānijām un 36% kompāniju ziņoja, ka pret viņiem ir noticis tieši kibernoziegums. (PWC, 2016) Darbs ir teorētisks un balstīts uz statistikas datiem, nozares profesionāļu zinātniskajiem darbiem un rakstiem, kas saistīti ar kiberrisku tēmu, kā arī autora personīgajām interpretācijām un vīziju saistībā ar kiberriskiem un to draudu mazināšanas iespējām Latvijā. Augstākminētie avoti galvenokārt atrodami un pieejami internetā. Materiālu ir daudz, līdz ar to bija jāveic informācijas avotu atlase, priekšroku dodot zinātniskajiem pētījumiem un informācijas tehnoloģiju nozarē vadošo kompāniju atskaitēm. Tehnoloģiju attīstība un inovācijas tiek ieviestas ar domu uzlabot pasaulē notiekošos procesus un ikdienas dzīvi. Tomēr gandrīz katrai jaunai inovācijai nāk klāt arī drauds – cilvēki ar citādiem, respektīvi, savtīgiem un ļauniem nolūkiem rada veidus, kā jaunās tehnoloģijas, programmatūras un sistematizēšanas attīstību izmantot savā labā. Piemēram, iegūt kompānijas klientu datus un draudēt kompānijai ar to publicēšanu, ja netiek samaksāta izpirkuma maksa. Mēs dzīvojam informācijas pārpilnības laikmetā, līdz ar to viens no lielākajiem draudiem ir tās nonākšana noziedznieku un hakeru rokās. Iegūstot dažāda veida informāciju, cilvēki ar ļaunprātīgiem nolūkiem var to izmantot personīgajām vajadzībām, kompāniju reputācijas graušanai un destabilizācijai. Jau gadiem hakeru uzbrukumi, ļaunprātīga programmatūra un citi kiberriski ir bijusi problēma gan kompānijām, gan valstīm, līdz ar to tiek aktīvi meklēti risinājumi dažādiem potenciālajiem draudiem. Diemžēl nav iespējams prognozēt kiberrisku potenciālo attīstības virzienu, tāpēc vienmēr ir iespēja, ka kāds risks piepildīsies, un tajā brīdī kompānijai vajadzētu būt aizsargātai, lai mazinātu zaudējumus. Respektīvi – tai vajadzētu būt apdrošinātai pret noteiktiem kiberrisku incidentiem. Būtiska problēma Latvijas apdrošināšanas nozarē ir fakts, ka kiberriski kā tādi nav iekļauti nevienā apdrošināšanas produktā vai pat pieminēti izņēmumos. Līdz ar to šī darba mērķis ir analizēt esošos kiberriskus un to apdrošināšanas iespējamību, kā arī sniegt rekomendācijas turpmākajai nozares attīstībai. Darba rezultātā tiks piedāvāts gan produkts, ko varētu piedāvāt apdrošinātāji, gan stratēģija un virziens, kādā vajadzētu attīstīties kompānijām un Latvijai. Darba mērķis ir identificēt kiberrisku apdrošināšanas potenciālu Latvijā.
