Jā, mana nākotne ir kā tukša lapa, uz kuras pat nav neviena melnraksta, nevienas skices, turklāt neviens nezina, cik liela ir šī lapa. Pagaidām es esmu tikai pelēka viduvējība, un tikai no manis pašas atkarīgs, par ko es kļūšu. Ļoti maz iespējams, ka es paveikšu ko īpašu, kas Latvijai ļautu lepoties ar mani. Visdrīzāk es kā Sprīdītis došos pasaulē laimi meklēt, un neviens šeit par mani vairs neko nedzirdēs. Latvija mani aizmirsīs. Es gan to atcerēšos. …
