Māsai veicot aprūpi, jāievēro, ka katram cilvēkam ir savas īpašas vajadzības un problēmas, tāpēc jābūt individuālai pieejai (5). Māsai vienmēr ir jāatceras, ka pacients, nonākot uz operācijas galdu, uzskata, ka ir gaidīts, pirmais, vienīgais un pret viņu tā arī jāizturas, kā pret pirmreizējo, gaidīto, vienīgo un centrālo. Māsa nekad nevar aizmirst, ka katrs pacients ir individualitāte, ar savām īpašajām vajadzībām, īpašu pieeju un, ka pacients ir cilvēks, bet ne tikai veselības aprūpes pakalpojumu saņēmējs (6).
Sarunā starp pacientu un māsu veidojas uzticība. Uzticība veidojas, ja saskarsme ir godīga, atklāta, neviltota. Pacienta viedoklis par māsu veido māsas personiskās īpašības, attieksmes stils, bet vēlāk, tehniskās prasmes un iemaņas (7). Māsai savā prakses vietā jābūt zinošai, kompetentai un prasmīgai konkrētā situācijā. Tāpēc neatkarīgi no tā, vai māsa apmāca pacientu, vai ievāc anamnēzes datus, vai sniedz neatliekamo palīdzību, vai nomierina satrauktu pacientu un viņa ģimenes locekļus, viņai jāatceras kā aprūpei jābūt individuālai un no sirds.
…
