Rotaļājas gan bērni, gan pieaugušie, tā izmantojot rotaļas daudzveidīgās funkcijas. Ar rotaļas palīdzību bērns fiziski, emocionāli un garīgi izsaka savas vēlmes. Rotaļā viņš priecājas, fantazē, rada, izkopj jūtas, atpūšas, mācās, pārdomā dzīvi. Rotaļu var arī uzskatīt par īpašu kultūras formu. Kultūra ir sociāli nodoto uzvedības paraugu, prasmju, ticējumu, institūtu un citu noteiktai sabiedrībai raksturīgu cilvēka darbības un domāšanas produktu kopums. Rotaļa ļauj iegūt brīvību, izrauties no pārlieku reglamentētas dzīves. Filozofs A. Milts atzīmē, ka nepietiekamība satrauc emocijas, tālāk vada jūtas un fantāzijas. Rotaļa jauc, maisa dažādas izjūtas un raksturus. Z. Freids uzskatīja, ka bērns rotaļājoties šai “sadomātajā” dzīvē “izdzīvo” savas tieksmes un vēlmes.
Rotaļa ir bērna dzīves pozīcijas veidotāja. Rotaļa saglabā un attīsta bērnā bērnišķo, tā ir viņa dzīves skola un attīstības prakse. Rotaļa palīdz bērnam atcerēties pagātni un ieskatīties nākotnē. Rotaļā bērni reproducē daudz dažādu detaļu no apkārtējo pieaugušo rīcības, uzvedības, valodas un attieksmēm. Rotaļā veidojas bērna raksturs un vērtību orientācija. Bērns ar rotaļas palīdzību tuvojas harmoniskai sevis izjušanai laikā, telpā un sabiedrībā.…
