Par Kārļa Ulmaņa veikto valsts apvērsumu 1934.gada 15.maija naktī pastāv dažādi viedokļi – kā pozitīvi, tā negatīvi. Konspektā tiks apskatīti dažādu laiku literatūras avoti un nostāja attiecībā pret šo notikumu.
Mūsdienu vidusskolas mācību grāmatā, kas izdota 2000.gadā ar Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministrijas atļauju, minēts, ka Latvijā 30.gadu sākumā izveidojās parlamentārā krīze, ko veidoja pārāk liela sadrumstalotība Saeimā, kā arī norāde uz informāciju, ka atsevišķi politiķi jau iepriekš bija neveiksmīgi plānojuši apvērsumu, bet tas bija apstājies plānošanas stadijā. Šajā avotā minēts arī, ka K.Ulmanim nepatika politiķa H. Celmiņa pieaugošā popularitāte, tādēļ viņš centās pēc iespējas ātrāk sagrābt varu, kad „Ulmaņa kabineta pretkrīzes programma nedeva gaidītos rezultātus, un K.Ulmanis izšķīrās par radikālu soli, lai nebūtu jāatdod vara citiem.” (1;159)…
