Pirmās divas stadijas – nekāda īpaša uzvedība attiecībā uz pazudušajiem priekšmetiem.
Novēroti tiek jaundzimušie bērni, to reakcija uz gaismu, skaņu, redzes lauku u.c. Garšas, redzes, skaņas vai taustes tēli, kad bērns pārstāj zīst, redzēt, dzirdēt vai satvert, viņam liekas eksistējam kā no darbības neatkarīgi pastāvīgi objekti, kurus tas vienkārši atrod ārpusē. Pirmās divas stadijas raksturo uz pazudušajiem priekšmetiem attiecināmas jebkādas specifiskas uzvedības trūkums.
Trešā stadija – akomodācijas kustības turpinošas uztvertās pastāvības sākums. – pazudušo priekšmetu aktīvas meklēšanas un satveršanas sākums. Pieci darbības veidi: vizuāla akomodācija straujām kustībām, pārtrauktā satveršana, atliktā reakcija, neredzamā veseluma atjaunošana, sākot no kādas redzamas daļas, percepciju traucējošo šķēršļu novākšana. Bērnam vēl it kā nav saite starp dieviem cikliem – satvert lietu, kura pazūd no viņa redzes lauka, ja šī lieta neilgi pirms tam nav bijusi saskarē ar viņa rokām.
Ceturtā stadija – aktīva pazudušā priekšmeta meklēšana, ņemot vērā redzamās pārvietošanās secību. Meklē jau ārpus uztveres lauka. Bērns priekšmetu meklē tikai īpašā pozīcijā – tajā, kurā pirmoreiz priekšmets tika paslēpts un atrasts., ar laiku – tās jau var būt vairākas vietas, kur priekšmets ir bijis – tiek pārbaudītas visas. Ietekmē atmiņas nepilnības – bērns vēl visas vietas secīgi neatceras.
Piektā stadija – bērns jau ņem vērā priekšmeta pārvietošanās secību. Notiek pakāpeniska telpisko attiecību apgūšana, tomēr viņš vēl neveido savstarpēji saistītu telpisku grupu. Priekšmets bērnam vēl nav tas pats, kas mums.…
