Ekonomikas vēsturnieks Deivids Poters par reklāmu raksta: “Reklāmu šodien var salīdzināt ar tādiem seniem institūtiem kā skola un Baznīca tās sociālās ietekmes lieluma ziņā. Tā dominē medijos, tā ir izlietojusi spēkus, veidojot populāros standartus, un tā tik tiešām ir vien no ierobežotām institūciju grupām, kam pieder sociāla kontrole.”1
Amerikas Mārketinga asociācija reklāmu definē kā jebkuru apmaksātu nepersoniskas prezentācijas, ideju, preču un pakalpojumu promociju, kam ir identificējams sponsors. Reklāma ir kontrolēta, identificējama informācija un pārliecināšana caur masu komunikāciju. Reklāma informē par produktu, pārliecina izdarīt noteiktu lēmumu (parasti nopirkt konkrēto preci), atgādina, pievieno precei vērtību. Reklāma piedāvā cerību uz lielāku naudu vai labāku darbu, drošinu pret novecošanos un slimībām, popularitāti un personīgo prestižu, lielāku komfortu, sociālās priekšrocības, lielāku prieku un labāku veselību. Reklāma uzsver nevis pašu produktu, bet labumus, ko no tā varētu gūt pircējs. …
