-
Globālā sasilšana
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Anotācija | ||
| Ievads | ||
| 1. | Globālā sasilšana | |
| 1.1. | Globālās sasilšanas vispārzināmie fakti | |
| 1.2. | Globālās sasilšanas sekas | |
| 1.3. | Ietekme uz dabu un dabas brīnumiem | |
| 1.4. | Globālā sasilšana Eiropā | |
| 2. | Globālā sasilšana Latvijā | |
| 2.1. | Plūdi, sausums, karstuma viļņi un upuri | |
| 2.2. | Globālā sasilšana skar arī Latviju | |
| 2.3. | Golfa straume | |
| 3. | Pieņemtie protokoli un apkarošanas plāni | |
| 3.1. | Kioto protokols | |
| 3.2. | Monreālas protokols | |
| 3.3. | EK globālās sasilšanas apkarošanas plāns | |
| 3.4. | Zatlera Es un Āfrikas sanāksmē akceptē globālās sasilšanas problēmu | |
| 4. | Zinātnieku viedoklis | |
| 4.1. | Plūdi un ūdens trūkums | |
| 4.2 | Postījumi dabas aizsardzībai | |
| 4.3. | Gaisa piesārņojums atdzesē Zemi | |
| 5. | Izmaiņas gaisa temperatūrā no 2002-2006 gadam | |
| Izmantotā literatūra | ||
| Secinājumi |
Es apskatīšu Globālās sekas nākotne un vispārzināmos faktus. Apskatīšu stāvokli gan Latvijā, gan Eiropā. Tomēr vairāk vērsīšu uzmanību uz Latviju. Gāzu emisiju daudzumu Latvijā, kas draud nākotnē un ko vajadzētu darīt ,lai siltumnīcas efekts mazinātos. Pētīšu gan galvenos klimata pārmaiņu samazināšanas politikas plāna mērķu gan Latvijā, gan arī Eiropā. Arī to,kādi pasākumi tika noteikti Riodiženeiro , kad tika pieņemts Kioto protokols. Kāda ietekme būs un jau ir uz dabu, dabas parādībām, jūras līmeņa izmaiņām un cilvēku veselību. Faktori,kas izsauc Globālo sasilšanu un kas jādara,lai mazinātu tās ietekmi uz klimatu un to noverstu.…
Globālā sasilšana apdraud pasaules ievērojamākos dabas brīnumus, sākot ar Himalaju ledājiem līdz Amazones upes baseinam.WWF savā paziņojumā publiskoja desmit pasaules mikroreģionus, kurus jau ietekmē siltumnīcas efekts, brīdinot, ka šīs smalkās ekosistēmas ir nopietni apdraudētas un varētu pazust no zemes virsmas. Starp tiem ir pasaules lielākais mangrovu jeb tropu mūžzaļo koku mežs Bengālijas līča piekrastē. Šo reģionu apdraud jūras līmeņa celšanās, kā arī ilgstošie lietus periodi un lietusgāzes.Turklāt WWF pauda bažas par Karību jūras reģionu, kur mīt apdraudēta bruņurupuču suga, Čīles un Argentīnas tropu mežiem, kā arī Dienvidamerikas skuju mežiem, kuru vecums pārsniedz 3000 gadu."Adaptēšanās klimata izmaiņām varētu izglābt atsevišķus dabas nostūrus, bet tikai radikāla valdību rīcība nolūkā mazināt kaitīgo gāzu emisijas varētu novērst dažu reģionu pilnīgu iznīcināšanu," norādīja WWF eksperti.Ja vidējā pasaules gaisa temperatūra palielināsies par aptuveni diviem līdz trim grādiem pēc Celsija, līdz pat 60% Amazones mežu, kuros mīt aptuveni trešdaļa planētas sauszemes dzīvnieku sugu, varētu pārvērsties par savannu, prognozē WWF eksperti. Pastāv iespēja, ka atsevišķas dzīvnieku sugas varētu izmirt pat vēl pirms tam, kad tās tiktu atklātas."Klimata izmaiņu dēļ, visticamāk, izmirs vairākas dzīvnieku sugas, bet ekosistēmu daudzveidība samazināsies," teikts WWF paziņojumā.Kā jau ziņots, ANO starpvaldību ekspertu grupa klimata pārmaiņu jautājumos (IPCC) prognozējusi, ka Zemes virsmas vidējā temperatūra līdz šā gadsimta beigām celsies par 1,8-4 grādiem, bet pasaules okeāna līmenis paaugstināsies par 18 līdz 59 centimetriem.
