Pēdējā gadu desmitā ir palielinājusies interese par tehnoloģijām, ar kuru palīdzību koksnes modifikācija var izmainīt vielas ķīmisko struktūru, no kuras sastāv šūnu sieniņas. Pie tam arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta sēnīšu deformācijai un pretošanās spējai. Vienlaicīgi ar šīm problēmām tiek meklētas alternatīvas koksnes noturības un aizsardzības īpašību palielināšanai.
Koksnes modifikācijai labi der silīcijorganiskie savienojumi, jo četrvērtīgais silīcija atoms ir spējīgs veidot savienojumus ar celulozes hidroksilgrupām un tanī pašā laikā saistīt funkcionālās grupas koksnē vai veidot polimērus. Par izejvielām var izmantot šķidro stiklu, alkosilānus un silikātus, kā arī organiskus savienojumus, kuri satur silīciju funkcionālās grupas sastāvā. Ievadot silīcija savienojumus mēs varam palielināt koksnes deformācijas, ilgmūžības, ugunsnoturības, sēnīšnoturības un cietības īpašības.
LITERATŪRAS APSKATS
1. Koksnes aizsardzība ar ķīmiskām metodēm
Lai aizkavētu bioloģisko noārdītāju iedarbību, koksni apstrādā ar speciālām vielām. Šāda apstrāde saglabā koksnes īpašības, pagarina tās kalpošanas laiku, aizsargājot koku no dažādām sēnītēm. Aizsardzības līdzekļu izvēle ir atkarīga no apstrādātās koksnes paredzamā pielietošanas veida (riska klases) un apstrādes tehnoloģijas. Pagaidām pasaulē vēl joprojām visplašāk izmanto hroma, vara un arsēna saturošus preparātus (CCA sastāvus).…
