4. Kā notiek Konvencijas īstenošana un Valsts saistību monitorings?
Vispārējās konvencijas monitoringā ir iesaistīta gan Ministru komiteja, gan Konsultatīvā komiteja, kurā darbojas neatkarīgi eksperti. Monitoringa procedūra balstās uz ziņojumu sistēmu, katrai valstij vienu gadu pēc Konvencijas stāšanās spēkā tiek prasīts iesniegt pirmo ziņojumu, ik pēc katriem pieciem nākamajiem gadiem vai pēc Ministru komitejas īpaša pieprasījuma – papildu ziņojumus.
Valsts ziņojumu izstrādāšanā bieži tiek izmantots konsultācijas process ar minoritāšu un nevalstiskajām organizācijām, kuras tiek rosinātas arī iesniegt alternatīvus ziņojumus vai informāciju. Šos ziņojumus izskata Konsultatīvā komiteja, izmantojot plašus un dažādus rakstveida informācijas avotus no valstiskā un nevalstiskā sektora. Šī komiteja arī veic vizītes uz valstīm, kur tiekas ar valdības amatpersonām, deputātiem, minoritāšu pārstāvjiem, NVO, specializētām iestādēm u.c.
Lai nodrošinātu Konvencijas paredzēto saistību izpildes koordināciju savas kompetences ietvaros, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts (ĪUMSILS) 2005. gadā veica sabiedrības informēšanas kampaņu par Konvencijas saturu un prasībām.
Ar Ministru prezidenta 2006. gada 23. februāra rīkojumu tika izveidota darba grupa Nacionālā ziņojuma izstrādei par Konvencijas ieviešanu. Darba grupā ietilpa pārstāvji no ārlietu ministrijas, MK pārstāvis starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās, pārstāvji no ĪUMSILS, Naturalizācijas pārvaldes, Nacionālās Radio un televīzijas padomes, Bērnu un ģimenes lietu ministrijas, Kultūras ministrijas, Latvijas Pašvaldību savienības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas un Tieslietu ministrijas.
Viens no būtiskākajiem instrumentiem nacionālo minoritāšu līdzdalības veicināšanai lēmumu pieņemšanas procesos ir pašvaldību sabiedrības integrācijas komisijas (padomes), kuru kompetencē ietilpst piedalīšanās sabiedrības integrācijas programmu izstrādāšanā, iedzīvotāju pilsoniskās līdzdalības veicināšana, sadarbības ar nacionālo minoritāšu kultūras biedrībām pilnveidošana, līdzdalība sabiedrības integrāciju veicinošu projektu realizēšanā, kā arī citu ar sabiedrības integrāciju saistītu jautājumu risināšana.
Atsaucoties uz 2008.gadā publiskoto un Latvijas Cilvēktiesību centra (LCC) sagatavoto alternatīvo jeb „ēnu ziņojumu” par Eiropas Padomes Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību izpildi Latvijā, varu minēt, ka šajā ziņojumā ir vēstīts par to, kā noteiktie likumi un tiesības tiek īstenotas praksē.
…
