Lasot grāmatas, ejot pa ielu, atrodoties starp cilvēkiem – visur sastopu šo tēmu – narkotikas. Taču šo vārdu lieto kā izsauksmes vārdu, kad draugi satiekas, lamu vārdu, kad kāds pārāk tievs vai pabālas ādas krāsas, taču nopietni neviens nerunā, jo patiesībā neko nezina. Viņu uzskatu loks ir aprobežots ar pāris novalkātām frāzēm. Varbūt lielākā daļa sabiedrības uzskata, ka tas nekad viņus neaizskars, kaut arī jebkurš var kļūdīties. Tā ir viena no mūsdienu problēmām, un tik un tā visi izvairās par jebkādām atkarībām runāt, paskaidrot tuvāk vai iepazīstināt ar sekām. Tieši tāpēc izlasīju grāmatu „Kaifs”, ko ir sarakstījis Melvins Bērdžess. Par šo rakstnieku man ir maz zināms un esmu lasījusi tikai divas viņa grāmatas. Taču uzskatu, ka autors ir prasmīgi aprakstījis savās grāmatās reālo dzīves situāciju, pat ja pats to nav piedzīvojis. Manuprāt, ir svarīgi, ka grāmata nav vienpusīga, bet parāda gan labo, gan slikto. …
