-
Bērnu sagatavošanās skolai
Darba savā darbā pārsvarā balstās uz latviešu pedagogu un psihologu teorētiskajiem atzinumiem par bērna gatavību skolai.
Bērna sagatavošana skolai apvienojas ar pirmsskolas izglītību – sākotnējo izglītību, kurā ar skolotāja vai vecāku palīdzību notiek bērna personības daudzpusīga veidošanās, veselības stiprināšana, sagatavošanās pamatizglītības ieguvei skolā un iesaistei sabiedrības dzīvē. Pirmsskolas izglītību īsteno ģimenē vai ģimenē un pirmsskolas izglītības iestādē.
Ilgu laiku pedagogi un psihologi uzskatīja, ka par bērna gatavību skolai liecina tikai viņa intelektuālais attīstības līmenis un tas zināšanu un priekšstatu krājums, ar kuru bērns ierodas skolā - tātad, galvenokārt, prasmes lasīt un rakstīt. Tā ir ļoti vienkāršota un novecojusi pieeja, sagatavojot bērnus skolai.
„Tā kā pirmsskolas vecuma bērnu gatavošana skolai ir nopietns, ilgstošs un sarežģīts darbs, par to jādomā visiem pirmsskolas iestāžu pedagogiem un vecākiem jau savlaicīgi. No mūsu rūpēm ir atkarīgas bērna veiksmes un neveiksmes skolā un pat visā viņa dzīvē”, saka pedagogs un psihologs A.Vorobjovs. Pirmsskolas vecumā bērna attīstība noris ļoti strauji, tāpēc pieaugušajiem ir liela atbildība pareizi audzināt bērnus, izvēloties pareizākās metodes, lai sasniegtu pēc iespējas labākus rezultātus.
…
Pirmsskolas vecumā bērna sabiedrība var būt bērnudārzs, kur bērniem ir iespējas tikt sagatavotam skolai ar tās prasībām. Visbūtiskākā pirmsskolas nozīme ir tieši socializācijas procesā starp vienaudžiem. Bērns ir tieši socializācijas procesā starp vienaudžiem. Bērns mācās saprasties ar citiem bērniem, apgūstot arvien jaunas prasmes un iemaņas, kas pilnveido viņa personību, un zinošs pedagogs var būt labs palīgs un draugs. „Saskarsme – galvenā cilvēka esamības forma, neatņemams cilvēka raksturojums.” Mēs nevaram iztikt ne mirkli bez saskarsmes prasmēm.