Dažādība ir 20. gadsimta garīgās kultūras raksturīgākā pazīme. Cilvēces apziņā bija zudusi pasaules viengabalainības aina un līdz ar to arī drošības apziņa, ko neatgriezeniski ietekmējušas Pasaules karu radītās katastrofas un iznīcinošo spēku lielā ietekme. Kari atnesa ne tikai milzīgu materiālu postu, bet arī pazudināja miljoniem cilvēku un radīja tālejošas sekas pēckara paaudžu apziņā - tika iedragāta ticība morālei un humānismam. Šo laiku raksturo vardarbība, nabadzība, bads, strīdi un dabas iznīcināšana, tomēr tas ir arī tehnikas, zinātnes un kultūras progresa laiks. 20. gadsimts saistās ar plašu estētisko (skaistuma, diženuma, mākslas) ideālu pārvērtēšanu, ko ietekmēja ne tikai saistību pārtraukšana ar iepriekšējo gadsimtu tradicionālajām klasiskajām vērtībām, ne tikai sociālās pārvērtības, bet arī zinātniskie apvērsumi. Izšķiroša nozīme bija Einšteina 1905. gadā radītajai relativitātes teorijai, kas izmainīja cilvēka pozīciju Visumā, viņa laika un telpas izpratni, bet 40. gados atomfizikas potenciāla atklāsmei. Vēl citas iespējas pasaules izzināšanā pavēra F. Nīčes filozofija, A. Bergsona intuitīvisms, tāpat arī Z. Freida un K. Junga izstrādātā psihoanalīze.…
