Pasaule ir pilna dažādu cilvēku, cilvēku, kuru raksturi atšķiras, cilvēku, kuru dzīves vides un līdz ar to visi nākotni ietekmējošie faktori atšķiras. Pasaule cilvēkam ir pierādījusi, ka var notikt brīnumi, var notikt negaidīties, ka pasaule var mainīties un var mainīt arī cilvēku. Pasaule ir pierādījusi, ka nevis cilvēkam pieder pasaule, bet pasaulei pieder cilvēks. Cilvēks ir bijušās, līdzšinējās un nākotnes pasaules ražojums.
Eposā „Lāčplēsis” autors atklāj lasītājam tā brīža pasauli, tobrīd esošo realitāti. Tā laika pasaule bija ražojusi tādus tēlus kā Lāčplēsi, kurš bija labā pārstāvis jau no paša eposa sākuma – varonis, Kangaru, kurš klausīja pasauli un grozījās tai līdzi, kļūdams par nodevēju, Spīdalu, kura sekodama pasaules māņiem, pazaudē savu gribu un pasaule liek tai būt ļaunai un darīt ļaunus darbus. …
