J. G. Herders uzskatīja, ka valoda nosaka domas. Spriešana un domāšana neizbēgami ir saistīta ar valodu. Izvirzot teoriju par četrām valodas attīstības fāzēm (bērnība- žesti un izsaucieni, jaunība- dzeja un dziesma, briedums- dzeja un proza, vecums- filozofisks pedantiskums), tiek pieņemts, ka ar laiku samazinās cilvēka valodas radošums. Šīs attīstības fāzes, līdz ar to, J. G. Herders sasaistīja arī ar vēsturi un cilvēka attīstību.
Tādejādi par svarīgu kultūras vēstures sastāvdaļu un pētāmu objektu J. G. Herders izvirzīja nacionalitāti, tautas (nacionālo) mūziku, deju, mākslu. Tā kā valoda nosaka domas, dažādas valodas piedāvā dažādus pasaules uztveres veidus, kurus ietekmē arī ģeogrāfija, klimats utt.
…
