Vērtējums:
Publicēts: 27.01.2010.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 10 vienības
Atsauces: Ir
  • Referāts 'Ebreji Rīgā 19.gadsimtā', 1.
  • Referāts 'Ebreji Rīgā 19.gadsimtā', 2.
  • Referāts 'Ebreji Rīgā 19.gadsimtā', 3.
  • Referāts 'Ebreji Rīgā 19.gadsimtā', 4.
  • Referāts 'Ebreji Rīgā 19.gadsimtā', 5.
  • Referāts 'Ebreji Rīgā 19.gadsimtā', 6.
  • Referāts 'Ebreji Rīgā 19.gadsimtā', 7.
  • Referāts 'Ebreji Rīgā 19.gadsimtā', 8.
  • Referāts 'Ebreji Rīgā 19.gadsimtā', 9.
  • Referāts 'Ebreji Rīgā 19.gadsimtā', 10.
  • Referāts 'Ebreji Rīgā 19.gadsimtā', 11.
  • Referāts 'Ebreji Rīgā 19.gadsimtā', 12.
  • Referāts 'Ebreji Rīgā 19.gadsimtā', 13.
  • Referāts 'Ebreji Rīgā 19.gadsimtā', 14.
  • Referāts 'Ebreji Rīgā 19.gadsimtā', 15.
  • Referāts 'Ebreji Rīgā 19.gadsimtā', 16.
  • Referāts 'Ebreji Rīgā 19.gadsimtā', 17.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
1.  Ievads    1
2.  Ebreju ienākšana Rīgā    2-3
3.  Ebreju izglītības iespējas Rīgā, 19.gs.    4-5
4.  Ebreji un darba iespējas Rīgā, 19.gs.    6-7
5.  Ebreju garīgā dzīve Rīgā, 19.gs.    8-9
6.  Izmantotās literatūras saraksts    10
Darba fragmentsAizvērt

Ebreju vēsture Latvijā mūsdienās ir pētīta jau sākot no Livonijas pastāvēšanas laika, tātad sākot ar 13.gs., tomēr visaktīvakais un notikumiem bagātākais ebreju laiks Rīgā ir 19. un 20.gs., kas bija arī lielu pārmaiņu laiks. Pārmaiņas skāra ebreju izglītību, garīgo dzīvi, darba iespējas un, protams, vissvarīgakais - attiecības ar pārējiem Rīgas iedzīvotājiem. Tas bija laiks, kad arī paši ebreji atļāvās iestāties par savām tiesībām. Ļoti aktīvi darbojās arī Rīgas ebreju kopiena, kura centās palīdzēt visiem saviem tautiešiem - gan tiem kas dzīvoja labi, gan tai lielākajai daļai, kura bija ļoti nabadzīga, jo nespēja Rīgā tā arī atrast savu īsto vietu. (Vai arī viņiem nedeva iespēju to izdarīt.)
19.gs. arī, diemžel, ir tas laiks, kad savu straujo attīstību uzsāk antisemītisms, tomēr 19.gs. tas neizpaužas tik traģiski kā 20.gs. Kaut gan arī - 19.gs. visā Eiropā ir antisemītisma dzimšanas laiks, kas, iespējams, ir visļaunāk, jo, ja tāds nebūtu radies, tad gan ebrejiem, gan citiem cilvēkiem tomēr nebūtu nācies piedzīvot un izdzīvot tos drausmīgos notikumus, kuri risinājās 20.gs. vidū.
Būtībā ebreji ir pilnībā tādi paši cilvēki kā visi pārējie. Manuprāt ir ļoti dziļi jāieskatās, lai atrastu kādas īpašas atšķirības. Vislielākā viņu atšķirība, kura arī vienmēr ir nesusi ebrejiem postu, ir viņu lieliskās darba spējas, centība un vēlme dzīvot labi, attiecīgi arī atdodot no sevis daudz darbam. Ebreju tautai, škiet, arī asinīs ir veiksme ekonomiskās lietās, bet tas nebūt nav slikti. Tomēr tieši šis īpašības ir tās, kuras vienmēr apkārtējos citu tautību pārstāvjos izraisījušas greizsirdību un naidu pret ebrejiem. Un godīgi sakot - tas parāda tikai to, cik cilvēki var būt netaisnīgi un patmīlīgi.
Protams, ne jau viss vienmēr bija tikai slikti! Priecē tas, ka vienmēr un visos laikos tomēr ir atradušies arī godprātīgi cilvēki, kuri ebreju tautības ļaudīs ir saskatījuši labo, atbalstījuši viņus un pats galvenais - pieņēmuši. Jo ebreju vissāpīgākais jautājums ir saistīts tieši ar viņu centieniem asimilēties un integrēties sabiedrībā. …

Autora komentārsAtvērt
Atlants