Programmēšanas valodu iedalījums pēc līmeņa
Augstās
Zemās
Zemā līmeņa programmēšanas valodas
Tās ir orientētas uz datoru, ir atkarīgas no datora tehniskajām iespējām. Zemā līmeņa programmēšanas valodas var īpaši labi izmantot datora tehniskās iespējas, bet programmētājam pilnīgi jāpārzina gan datora uzbūve, gan programmēšanas valoda. Strādāt ar šīm valodām ir sarežģīti. Zemā līmeņa programmēšanas valodas piemērs: Assembler.
Augstā līmeņa programmēšanas valodas
Nav atkarīgas no datora, tomēr nav pilnīgi universālas. Strādāt ar augstākā līmeņa valodām ir daudz vieglāk. Piemēri: Fortran, Cobol, Pascal, Basic.
Vecākās augstā līmeņa programmēšanas valodas ir Fortran – izveidota 1956.gadā un Cobol -1960.gadā.
Programmēšanas valodu paaudzes (language generation)
Nosacīti var iedalīt šādi:
LG1: programmēšana mašīnkodos;
LG2: zemā līmeņa valodas (Assembler);
LG3: augstā līmeņa valodas "tīrā veidā" (Fortran, Basic, Pascal, Lisp, Prolog);
LG4: vizuālās un speciālas valodas (Delphi, Visual Basic, SQL)
LG5: datora programmēšana izmantojot dabisko valodu.
Iedalījums ceturtajā un piektajā paaudzē ir visai nosacīts.
…
