Latvijas valsts monetārā politika laika periodā sākot no republikas neatkarības atjaunošanas ir bijusi vērsta uz mazās un vidējās uzņēmējdarbības attīstības veicināšanu, stabila valūtas kursu noturēšana ar vadīta valūtas kursa režīma izmantošanu, inflācijas minimizēšanu un kapitāla resursu cenas samazināšanu. Vismaz valdība šajā laika periodā to ir deklarējusi par savas ekonomikas politikas stratēģiskajiem pamatvirzieniem.
Monetārā politika tiek definēta kā valsts darbību un paņēmienu kopums valsts naudas tirgus regulēšanā un uzraudzībā. Jebkurā valstī ir sekojošu monetārās politikas instrumentu kopums, kurus izmanto Centrālā banka – Latvijā Latvijas Banka – kā Valdības aģents naudas tirgū:
1)Rezervju norma
2)Refinansēšanas likme
3)Naudas emisija
4)Operācijas vērtspapīru tirgū
Latvijas Bankas darbs laika periodā no 1993.-2003.gadā naudas tirgus uzraudzībā ir vērtējams no diviem skatpunktiem un būtiskākajiem kapitāla tirgus darba rezultātiem šajā laika periodā. …
