Migrācijas pirmsākumā 5. gadsimta sākumā Eiropu etniski un kultūras ziņā pārstāvēja divas lielas grupas - romieši un barbari, kur pēdējie pamatā bija ķelti, bet vēlāk ģermāņi, tad 7.-8. gadsimtā šī struktūra bija jau daudz sarežģītāka. Tā, piemēram, Spānija, kas bija romanizēta ķeltu-ibēru zeme, tika lielā mērā ģermanizēta gotu (vizigotu) iebrukuma rezultātā, bet pēc mauru iebrukuma un gotu sakāves 8. gadsimtā Spānija nonāca islāma ietekmē. Šajā laikā lielā skaitā Spānijā ieceļoja un apmetās arī ebreji, piedodot šai zemei arī savu etnisko un kultūras piegaršu. Arī Gallijā gallu-romiešu pamatiedzīvotāji tika ģermanizēti, lai gan šis process noritēja nevienmērīgi. Lielāko ģermanizācijas devu saņēma Gallijas ziemeļaustrumu daļa, mazākā mērā dienvidrietumu reģioni (mūsdienu Gaskoņa). Ģermāņu etniskā ietekme manāmi skāra arī latinizēto ķeltu-itāļu sabiedrību Itālijā, kā arī daļu grieķu Grieķijā, galvenokārt gan šo reģionu ziemeļu daļā. Arī Britānijas pamatiedzīvotāji - romanizētie ķelti-briti, tika daļēji absorbēti vai izspiesti no savām sākotnējām teritorijām.…
