Kallists, Akasts, Mantijs, Deksimēns un Platons atgriežas no teātra izrādes.
K: „Kolīdz izrāde iet vaļā, es noticu visam, kas tur notiek.”
D: Izrādēm nav nozīmes. Tās tikai pusmācītiem ļaudīm ļauj iztēloties, ka tie ko sajēdz.
M: Tas, kas cilvēkam tik ļoti patīk, nevar būt nenozīmīgs.
D: „Māksla pastāv vienīgi prātā. Lugā tās nemaz nav. Mākslas pārdzīvojumu radām mēs paši.” „Teātris ir tīrā krāpšana. Bet neviens jau negrib, lai tur viss būtu kā dzīvē. Cilvēki tur meklē glābiņu.” …
