J. G. Herdera ideju pamatā, kā jau reliģiskam cilvēkam, ir doma par cilvēka pārākumu pār visām citām Zemes radībām. Viņš apgalvo, ka tikai cilvēkam ir tiesības pašam izvēlēties, kādā veidā pavadīt savu dzīvi, pat, ja izvēlētais ceļš ir visļaunākajiem nodomiem vadīts. To visu cilvēks var tāpēc, ka viņam vienīgajam piemīt runas spējas, viņš ir karalis starp dzīvajām būtnēm, evolūcijas ķēdes virsotne. Un šo iespēju cilvēkam sniedz spēja staigāt uz divām kājām, jo „līdz ar vertikālo gaitu cilvēks kļuva par izsmalcinātu radījumu, jo caur šo – pirmo un visgrūtāko – mākslu, ko cilvēks iemācās, viņš tiek iesvētīts visu mākslu apgūšanai un tam, lai pats kļūtu it kā par dzīvu mākslu”1.…
