Ar Latvijas Republikas Ministru kabineta 1940. gada 17. maija lēmumu Latvijas sūtnim Londonā kara gadījumā tika piešķirtas ārkārtējas pilnvaras pārstāvēt Latvijas intereses ārzemēs, izņemot Igauniju, Lietuvu, Somiju, Zviedriju, Vāciju un PSRS. Tās deva tiesības sūtnim K. Zariņam izdot saistošus rīkojumus visām Latvijas pārstāvībām, rīkoties ar visiem valsts līdzekļiem, atstādināt no amata sūtņus, atcelt un pārcelt visu pārējo pārstāvību darbiniekus, likvidēt pārstāvības, izņemot sūtniecību ASV, utt. Pēc Latvijas okupācijas 1940. gada 17. jūnijā sūtnis Kārlis Zariņš, pamatojoties uz Latvijas Republikas valdībaspiešķirtajām ārkārtējām pilnvarām, nodrošināja Latvijas interešu pārstāvniecību Rietumeiropā.
1927. gadā viņu iecēla par Latvijas pilnvaroto ministru un 1930. gadā par Latvijas delegātu Tautu Savienībā Ženēvā, pēc tam viņš bija Latvijassūtnis Maskavā PSRS (1932-1935) un Latvijas sūtnis Vašingtonā ASV(1935-1948).
Īsi pirms Latvijas okupācijas 1940. gada 17. maijā Ulmaņa valdība A. Bīlmani iecēla par Latvijas diplomātiskā un konsulārā dienesta vadītāja trimdā Kārļa Zariņa aizvietotāju.
…
