Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 14.01.2015.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 7 vienības
Atsauces: Nav
Laikposms: 2000. - 2010. g.
2011. - 2015. g.
  • Referāts 'Sociālais darbs un psihoterapija', 1.
  • Referāts 'Sociālais darbs un psihoterapija', 2.
  • Referāts 'Sociālais darbs un psihoterapija', 3.
  • Referāts 'Sociālais darbs un psihoterapija', 4.
  • Referāts 'Sociālais darbs un psihoterapija', 5.
  • Referāts 'Sociālais darbs un psihoterapija', 6.
  • Referāts 'Sociālais darbs un psihoterapija', 7.
  • Referāts 'Sociālais darbs un psihoterapija', 8.
  • Referāts 'Sociālais darbs un psihoterapija', 9.
  • Referāts 'Sociālais darbs un psihoterapija', 10.
  • Referāts 'Sociālais darbs un psihoterapija', 11.
  • Referāts 'Sociālais darbs un psihoterapija', 12.
  • Referāts 'Sociālais darbs un psihoterapija', 13.
Darba fragmentsAizvērt

Sociālajam darbiniekam ir jābūt gatavam uz to, ka klientu ieinteresētība par šīm dažādajām konsultāciju formām palīdzības procesa laikā var mainīties. Kas aizsākas kā tīri informatīva konsultācija, var ātri pārtapt plašākā lūgumā (konsultācija par iespējamo palīdzību, pāru vai ģimenes centrēta konsultācija), ko, protams, klienti var vēlāk arī pilnībā atsaukt. Visas trīs konsultāciju formas spēlē lielu lomu apspriešanā. Sociālajam darbiniekam jāprot saskatīt, kāda konsultācija klientam ir svarīgāka, bet viņam arī ir jābūt spējīgam piedāvāt citu, profesionālu, jēgpilnu noteiktajā brīdī nepieciešamu konsultācijas formu.

Nobeigums
Sociālie darbinieki nereti saņem no sabiedrības uzdevumu novērst kādas nebūšanas, pielāgot cilvēkus un padarīt tos atkal darbspējīgus. Loģiskā ķēdīte, kam reizēm pieķeras arī sociālie darbinieki, ir, ka runa ir drīzāk par tehnisku problēmu, it kā tas būtu tehnikas vai piemērotas metodes jautājums, lai , piemēram, bezdarbnieku padarītu par darbspējīgu (nemaz nerunājot par to, ka tiek aizmirsts, ka jau vairākus gadus sabiedrība nav spējīga sevi nodrošināt ar pietiekamu darba vietu skaitu). Sociālā darbinieka uzdevumos ir palīdzēt noteiktā veidā rast noteiktas problēmas risinājumu, piesaistot un izmantojot ārējos resursus – likumdošanu, cilvēka tiesības, pienākumus, piesaistot finanšu līdzekļus. Šīs darbības viennozīmīgi ir vērstas uz cilvēka dzīves kvalitātes celšanu. Arī psihoterapijas uzdevums – cilvēka dzīves kvalitātes kāpināšana, bet atšķirībā no sociālā darba šeit resursi tiek meklēti pašā cilvēkā. Dažādas terapijas atšķirīgām metodēm spēj mainīt cilvēka dzīves kvalitāti mainot viņa attieksmi vai priekšstatus par lietu kārtību.
Risinot sociālo gadījumu sociālajam darbiniekam svarīgi ir strādāt stingri savas kompetences robežās, balstoties uz sociālā darbinieka ētikas kodeksa prasībām, kas nozīmē vadīt sociālo gadījumu izmantojot instrumentus, ko paredz šī profesija. Tas pats attiecinām uz terapeita profesiju. Nav pieļaujamas situācijas, kad sadarbības vietā veidojas ielaušanās cita speciālista kompetencē, piemēram, sociālais darbinieks uzņemas terapeita lomu, vai terapeits sāk risināt sociālo gadījumu.

Autora komentārsAtvērt
Atlants