3. SECINĀJUMI
1. Galvenie kredītņēmēji Latvijas komercbankās ir uzņēmumi un privātpersonas.
2. Latvijā pastāv dažādi kredītu veidi, ko piedāvā Latvijā pieejamās bankas vai to filiāles.
3. SEB banku un Swedbanku nosacījumi kredītu saņemšanai ir ļoti līdzīgi, bet protams kredīta ņēmējam ir iespēja izvēlēties, kura banka piedāvā tīkamākus nosacījumus.
4. No 1 018 328 spēkā esošām dalībnieku bilancē uzskaitītām saistībām Kredītu reģistrā reģistrēti vislielāko daļu aizņem patēriņa kredīts, bet vismazāko citas klientu saistības.
5. Salīdzinot ar 2015. gada 2. ceturkšņa beigām, 2015. gada 3. ceturkšņa beigās dalībnieku spēkā esošo bilancē uzskaitīto saistību faktiskā atlikuma kopapjoms samazinājies par 2.35 milj. eiro jeb 0.01%.
6. No kopējā saistību faktiskā atlikuma 9.0 mljrd. eiro apjoma lielāko daļu ieņem 51.3% juridisko personu rezidentu saistības un vismazāko 1.6% – fizisko personu nerezidentu saistības.
7. Pēc jaunākajiem datiem par saistību kavējumiem izriet, ka no spēkā esošajām dalībnieku bilancē uzskaitītajām 1 018 328 saistībām bez kavējumiem bija 824 656 saistības jeb 81.0% (2015. gada 2. ceturksnī – 80.4%), bet kavējumi ilgāk nekā 180 dienas – 137 333 saistībām jeb 13.5% (2015. gada 2. ceturksnī – 13.8%), no tā var secināt, ka kavējumu dienas palielinās.
8. Kreditēšanas apjoms pēdējos gados ir samazinājies, galvenokārt ir izskaidrojams ar to, ka banku kredītpolitika ir kļuvusi daudz stingrāka, kredīti vairs nav tik brīvi pieejami, kā arī uzņēmumi vairāk sāk izvērtēt citus finansējuma veidus.
…
Temata aktualitāte: Attīstoties tautsaimniecībai un uzņēmējdarbībai, finanšu sektora nozīme pieauga, jo palielinās nepieciešamība pēc naudas līdzekļiem. Lai varētu veiksmīgāk nodrošināt šo attīstību un pilnveidošanu ir nepieciešama finanšu sektora līdzdalība – finansēšana, kredītu izsniegšana privātpersonām un juridiskām personām. Izplatītākais veids, kā iegūt papildus finanšu līdzekļus, ir bankas izsniegts kredīts. Mūsdienās kreditēšanai ir ļoti liela nozīme valsts tautsaimniecībā. Kredīts ir valsts tautsaimniecības virzītājspēks. Privātpersonām tas dod iespēju uzlabot savu labklājību, ko citādi izdarīt nebūtu iespējams, turpretī juridiskām personām kredīts dod iespēju uzsākt uzņēmējdarbību vai attīstīt jau esošo. Veiksmīgi īstenots kreditēšanas process ne tikai dod iepriekš uzskaitītos labumus individuāli, bet ir arī savā starpā ļoti saistīts, jo privātpersonām paveras iespēja iegādāties preces, kuras citādi savā īpašumā nebūtu iespējas iegūt, turpretī uzņēmējiem ir iespēja pārdod saražotās preces, kuras privātpersonas nevarētu iegādāties, ja nebūtu šo piesaistīto naudas līdzekļu. Līdz ar to palielinās arī darbavietu skaits, tehnoloģiju attīstība un valsts un tautsaimniecības attīstība kopumā. Darba mērķis: Paplašināt zināšanas par kredīta jēdzienu un to būtību, kā arī veikt kredītu reģistra statistisko analīzi. Darba uzdevumi: • pamatojoties uz literatūru, izpētīt kredītu veidus Latvijā; • noskaidrot kādus kredīta veidus un kādiem nolūkiem piedāvā Latvijas bankas; • analizēt Latvijas kredītu reģistru izmantojot statistiskos rādītājus • izanalizēt un izdarīt secinājumus par kredītu. Darba struktūra: Darbs sastāv no ievada, teorētiskās daļas, analītiskās daļas, secinājumiem un izmantotās literatūras saraksta. Izmantotās pētīšanas metodes: Lai iepazītos ar kredīta būtību un to funkcijām, tiek izmantota teorētiskā pētījuma metode-izmantojot interneta resursus un literatūras avotus. Lai veiktu kredītu reģistra statistisko analīzi tiek izmantota statistiskās analīzes metode. Pētījuma periods: Darbā tiek aplūkots no 2009.gada 1.ceturkšņa, līdz 2015.gada 3. ceturksnim dati. Literatūras un citu avotu raksturojums: Kursa darbā veiktā analīze un pētījums pamatojas uz statistikas datiem, Latvijas zinātnieku darbiem, internetā pieejamiem materiāliem. Visi faktiskie materiāli ir ņemti no Kredītu reģistra statistikas datu kopsavilkuma, tādēļ atsauces darba tekstā par tiem nav dotas.
