Prolog
Par vārda „PROLOG” autoru tiek uzskatīts Filips Roussels, kas tika izveidota kā abreviatūra no vārdiem "PROgrammation en LOGique” (Franču val. Loģiskā programmēšana), kas notika ap 1972. gadu.
Loģiskā programmēšana un viena no tās zināmākajām valodām- PROLOG, lieto deklarējošu pieeju datorprogrammu veidošanai. Loģiskās programmas tiek veidotas izmantojot divus abstraktus jēdzienus: īstenība, patiesība un loģiskā dedukcija. Mēs varam pajautāt vai programmā izteiktā aksioma ir patiesa interpretējot to pret programmā esošajiem simboliem, vai arī pret loģiskais izteikums atbilst mūsu sastādītajai programmai. Šie jautājumi var tikt atbildēti neatkarīgi no kāda konkrēta izpildes mehānisma.
Nedaudz no vēstures.
Par loģiskās programmēšanas pamatlicējiem var uzskatīt Robertu Kovaļski un Alanu Kormarūru. Kovaļskis noformulēja notikumu interpretēšanu pēc Horna likuma loģikas un pierādīja, ka aksioma A vai B var tikt nolasīta kā rekursīvās programmēšanas valodas procedūra, kur A ir procedūras galvas daļa, bet B ir izpildāmā daļa. Tajā paša laikā Kormarūrs un viņa darba grupa Marsel-Aiksas Universitātē attīstīja specializētu teorēmu apstiprinātāju, kuru tie izmantoja lai attīstītu īstas skaitļojamās mašīnas. …
