Latviešu folklora ir bagāta ne tikai ar tautasdziesmām, bet arī ar teikām, kurās ir meklējama daļa patiesības par vēsturi, tās ir senākais Latvijas vēstures avots, tomēr arī uz tiem nevar paļauties, jo tas ir daudzu paaudžu kopprodukts. Teikas ir kā pavedieni tālākajai arheologu izmeklēšanai,piem, tiek atrastas pilis, nelielas pilsētiņas, pat ostas. Virzienu, kurā pārvietojās baltu ciltis vēstures gaitā, noteica pēc senām kapu vietām. Kurzemē vērojama vislielākā dažādība apbedījumu ziņā. Kapu dažādība izskaidrojama ar to, ka te jau iepriekšējā periodā gadsimtiem ilgi saskārās etniski atšķirīgas cilšu grupas.
Pasaulē nav saglabājušies dokumenti vai vēl kādi konkrēti pierādījumi, no kurienes ir cēlies baltu etnoss. Rakstiskajos avotos ir pieminēti 1.g.s. otrajā pusē dzīvojuši šajās teritorijās aisti, kuri varētu būt rietumbalti. 6.gs.1.pusē gotu vēsturnieks Jordans raksturo aistus, ka tautu, kas dzīvo garā joslā gar Baltijas jūras krastu. Tacits, savukārt, slavēja darba mīlestību aistos kā zemkopjos. …
