-
Semiotika
Mūsdienu semiotikā ir dažādas koncepcijas, virzieni, skolas, tā ir zinātne, kura nemitīgi attīstās un mainās. Tā saista dažādas humanitāro zinātņu jomas un aplūko kultūru vārda visplašākajā nozīmē kā attiecību sistēmu starp cilvēku un pasauli. Semiotikas objekti ir atrodami valodā, matemātikā, mākslā, literatūrā, telpas iekārtojumā,u.c. Tās objekts ir zīmju sistēma, lai kādā veidā tā izpaustos. Tāpēc semiotikā sadarbojas dažādu specialitāšu zinātnieki – lingvisti, literatūras un mākslas vēsturnieki, kulturologi, antropologi, u.c. Mūsdienu zinātne un filozofija pievērš lielu uzmanību sarežģītajam jautājumam, kā kaut kas top par zīmi. Zīmju pētījumi ir saistīti ar filozofijas, valodniecības, kultūras teorijas un psiholoģijas atziņām. Semiotika ir cieši saistīta ar loģiku, filozofiju, informācijas teoriju. Semiotikas metodes izmanto, lai konstruētu formālo valodu, tēlu pazīšanas un datorizētās apmācības matemātiskos modeļus. …
Semiotikā, jēdzienu kultūra, skaidro kā starp cilvēku un pasauli esošu attiecību sistēmu, šī sistēma no vienas puses, reglamentē cilvēka uzvedību, no otras puses – noteic to, kā viņš modelē pasauli. Šī sistēma producē un saglabā noteiktu informāciju, tas ir zīmju sistēmas, kas sakārto haosu un ļauj no tā izsecināt vajadzīgo. Arī J.Lotmans un B.Uspenskis norāda, ka pašas kultūras pastāvēšana paredz sistēmas izveidi, noteikumus, kas nepieciešami pastarpinātās pieredzes pārvēršanai tekstā (Andersone, 2001) Semiotika ir zinātne par zīmēm un zīmju sistēmām, to vispārīgajām īpašībām un funkcionēšanas likumībām. Semiotika pētī arī nozīmes rašanos un informācijas nodošanu. Viens no nozīmīgākajiem semiotikas pamatjēdzieniem ir zīme; zīme semiotikā tiek definēta kā jebkas, kas kādam kaut kādā mērā aizstāj kaut ko citu.
