-
Raidījumu "Panorāma" un "Ziņas" dienaskārtības analīze: 2012.gada aprīlis
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Apzīmējumu saraksts | 5 | |
| Ievads | 6 | |
| 1. | TEORĒTISKĀ DAĻA | 8 |
| 1.1. | Dienas kārtības teorija | 8 |
| 1.1.1. | Dienas kārtības teorijas raksturojums | 8 |
| 1.2. | Ziņu raidījums | 10 |
| 1.2.1. | Ziņas jēdziens | 10 |
| 1.2.2. | Televīzijas ziņas | 10 |
| 1.2.3. | Ziņu veidi | 11 |
| 1.2.4. | Ziņu veidošanas posmi | 11 |
| 2. | METODOLOĢIJA | 14 |
| 2.1. | Kontentanalīze | 14 |
| 2.1.1. | Kontentanalīzes jēdziens | 14 |
| 2.2. | Anketēšana | 15 |
| 2.2.1. | Anketēšanas metode | 15 |
| 2.3. | Intervēšana | 16 |
| 2.3.1. | Intervēšanas metode | 16 |
| 3. | EMPĪRISKĀ DAĻA | 18 |
| 3.1. | Kontentanalīze | 18 |
| 3.2. | Aptaujas anketas rezultāti | 24 |
| 3.3. | Elektroniskā intervija | 26 |
| Secinājumi | 28 | |
| Izmantotā literatūra | 29 | |
| Pielikumi | 31 | |
| 1.pielikums | 31 | |
| 2.pielikums | 45 | |
| 3.pielikums | 50 |
Dienas kārtības noteikšana masu komunikācijā ir plaši izplatīta.1 Ziņu mediju dienaskārtība kļūst ievērojamā mērā par publikas dienas kārtību.2 Citiem vārdiem sakot, ziņu mediji nosaka publikas dienas kārtību.3
Valters Lipmans (Walter Lippmann) – dienas kārtības noteikšanas idejas intelektuālais tēvs, ziņu medijus salīdzināja ar logiem, kuri atrodas ārpus cilvēka vadošās pieredzes, un, kuri nosaka mūsu kognitīvās kartes par šo pasauli.4 Mediju dienas kārtības teorijas rašanos var datēt ar 1922. gadu, kad laikrakstu komentētājs Valter Lipmans konstatēja, ka medijiem ir liela vara attiecībā uz sabiedrību.5 Mediju dienas kārtības teorijas lielākās daļas pētījumu pamatā ir divi pieņēmumi:
1. Plašsaziņas līdzekļi neatspoguļo realitāti, viņi to filtrē un rada.
2. Plašsaziņas līdzekļu uzmanības koncentrācija uz kādu konkrētu problēmu, sabiedrībai liek to uzsvērt kā svarīgāko.6…
LATVIJAS TELEVĪZIJAS ZIŅU DIENESTA PRODUCĒTO ZIŅU RAIDĪJUMU „„ZIŅAS” „LABRĪT, LATVIJA!”” IETVAROS UN „PANORĀMAS” DIENASKĀRTĪBAS ANALĪZE: 2012. GADA APRĪLIS Mūsdienu sabiedrībā ļoti lielu lomu spēlē mediji, īpaši televīzija. Cilvēki diezgan daudz laika pavada skatoties televīziju. Savas ikdienas steigas nomākti cilvēki izvēlas skatīties kāda noteikta medija veidotos ziņu materiālus nevis paši atlasa sev nepieciešamās ziņas. Ziņu dienesti ir tās iestādes, kas rūpējās par to, lai sabiedrība sev izdevīgā laikā varētu saņemt jaunākās un aktuālākās ziņas. Darbs tiks iedalīts divās daļās. Pirmajā – teorētiskajā, kurā tiks aplūkota dienas kārtības teorija un literatūra par ziņām, to veidiem u.tml. Otrajā daļā - empīriskajā daļā ar kvalitatīvās kontentanalīzes, aptaujas un strukturētas intervijas pētniecības metožu palīdzību tiks analizēti un pētīti LTV Ziņu dienesta producētie ziņu raidījumi „„Ziņas” „Labrīt, Latvija!”” un „Panorāma”.
