Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
Ievads | 3 | |
Bērnu tiesību Konvencija | 4 | |
Bērnu tiesības Latvijā | 6 | |
Bērnu tiesību aizsardzības stāvoklis Latvijā līdz 2005. gadam | 8 | |
Bērnu tiesību aizsardzība institūcijās | 8 | |
Statistika Latvijā | 12 | |
Ekonomiskās krīzes ietekme uz bērnu tiesībām Latvijā | 13 | |
Secinājumi | 15 | |
Izmantotā literatūra | 16 |
Bērna tiesību konvenciju ANO Ģenerālā Asambleja pieņēmusi 1989.gada 20. novembrī, kas stājusies spēkā 1990. gada 2. septembrī.
Bērnu tiesību Konvencijas pamatā ir Bērnu tiesību deklarācija, kas balstās uz principiem, ka „bērnam ir jābauda īpaša aizsardzība, kā arī ar likumu un citiem līdzekļiem jānodrošina jārada viņam iespējas un apstākļi veselīgai un normālai fiziskai, intelektuālai, tikumiskai, garīgai un sociālai attīstībai brīvības un cieņas apstākļos. ...galvenajam jābūt bērna interešu vislabākās nodrošināšanas apsvērumam.” [2.171.] Bērnam, lai viņš kā personība varētu pilnīgi un harmoniski attīstīties, jāaug ģimenes vidē, laimes, mīlestības un sapratnes gaisotnē.
Konvencijas dalībvalstīm jāgādā, lai bērns būtu pasargāts no jebkādas diskriminācijas vai sodiem, kuru pamats būtu bērna vecāku, likumīgo aizbildņu vai citu ģimenes locekļu statuss, darbība, paustie uzskati vai pārliecība (2.pants). Bērns pēc dzimšanas ir jāreģistrē, un šā brīža viņam ir tiesības uz vārdu, tiesības iegūt pilsonību un, ciktāl iespējams, tiesības zināt savus vecākus, kā arī viņu gādību (7.pants). dalībvalstīm jāievēro no viena vai abiem vecākiem šķirtā bērna tiesības regulāri uzturēt personiskas attiecības un tiešus kontaktus ar abiem vecākiem, ja vien tas nav pretrunā ar bērna interesēm (9.pants). Tiek atzītas bērnu tiesības uz biedrošanos un miermīlīgu pulcēšanos (15.pants). Dalībvalstīm jādara viss nepieciešamais, lai kā dalībvalstīs, tā arī ārzemēs dzīvojošiem vecākiem vai citām par bērnu finansiāli atbildīgām personām būtu nodrošinātas bērnu uzturēšanās iespējas (27.pants).…
Īpaša aizsardzība un gādība ir nepieciešama bērnam viņa fiziskā un garīgā brieduma trūkuma dēļ un katra pieauguša cilvēka, katras valsts, sabiedrības pienākums ir gādāt par to, lai bērns saņemtu visu to labāko ko spēj piedāvāt. Tādēļ ir pieņemti attiecīgi dokumenti, kas nosaka bērna likumīgās tiesības un tās pamatā ir iekļautas Konvencijā, ko pieņēmusi ANO Ģenerālā Asambleja. Latvijā šīs tiesības tiek dokumentāli papildinātas un pilnveidotas, pielāgotas valsts iespējām un apstiprinātas. Tikai vēl aizvien valsts institūcijās valda neskaidrība un nezināšana bērnu tiesību aizsardzības likumos. Bērnu tiesību aizstāvības nodrošināšanā Latvijā ir iesaistījusies sabiedrība. Ir nodibinātas vairākas organizācijas: Latvijas Bērnu fonds, Daudzbērnu ģimeņu biedrību apvienība, Bērnu tiesību aizstāvības centrs, Starptautiskās Alianses Latvijas organizācija „Glābiet bērnus” u.c. Bērnu tiesību un to aizsardzības jomā organizācija „Glābiet bērnus” ir veikusi pētījumu, kurš parāda reālo situāciju Latvijā un tā nav visai iepriecinoša. Bērni Latvijā tiek ierobežoti. Tiem nav vārda brīvība, izvēles iespējas, tiek izstumti no „tiesību apļa”.