Politika ir saistīta ar varu: spēks, kuru cilvēki iedarbina viens uz otru, un veidi, kuros sabiedrībā vada varu pār cilvēkiem ar institucionalizētu piespiešanu tās aģentūrās – piespiešanā no īpašumiem līdz spīdzināšanai un genocīdam. Politikas arī tiek realizētas ar nelikumīgu spēku un nedrošību: tas ir, tas skar likumu un kārtību, personas tiesību īstenošanu, konfliktu rezolūciju un sociālo integrāciju.
Politika var tikt identificēta analītiski visās sabiedrībās, bet ne nozīmē visās sabiedrībās, kā antropoloģisti pēta politiskās institūcijas atšķirīgi no citām sabiedriskajām nozarēm.1
Centrālā problēma klasiskajā politiskajā antropoloģijā, kas ir attīstīta Lielbritānijā laikā no 1940. g. līdz 1960.g., ir vienkāršs jautājums kā bezpavalstnieciskas sabiedrības tika integrētas: kāpēc tās nav izirušas pateicoties centrālas autoritātes trūkuma dēļ, kā tās izdzīvo atrisinot konfliktus un kā tiek saglabāts miers.2
Viena no vairāk ietekmētajām varas definīcijām ir Maksa Vēbera izvirzītā definīcija, ka vara ir prasme uzpiest paša uzvedību citiem, kas nozīmē prasmi panākt kādu darīt to, ko tas nebūtu darījis pats pēc savas brīvas izvēles.
Marksistu skolā varas definīcijā ietilpst strukturālā vara – tās ir varas attiecības, kas nostiprinātas strādnieku dalījumā, leģislatīvā (likumdošanas) sistēmā un citās strukturālās sabiedrības iezīmēs.…
