Liphards uzskata, ka lai izvērtētu demokrātiju kādā valstī, ir jāskatās kā tā tiek pārstāvēta institūcijās un cik lielā mērā šīs demokrātijas institūcijas spēj pārveidot cilvēku vēlmes publiskajā politikā. Savā darbā Liphards salīdzina dažādas valstis un izvērtē, cik ilgi tajās pastāv demokrātija un kuras no šīm valstīm ir vistuvāk ideālam.
Pirmā un vissvarīgākā atšķirība starp Vestminsteras (vairākuma) un konsensa modeli ir plaša līdzdalība valdībā, it īpaši izpildvarā un cilvēku pārstāvniecība.
Vestminsteras modeļa galvenā būtība ir vairākuma likums. Šajā modelī valda cilvēku vairākums un ievēlētā valdība ir atbildīga cilvēku vairākuma priekšā. Šī modeļa oriģinālais un vislabākais piemērs ir Anglijas piemērs. Vestminsteras modelis sastāv no deviņiem elementiem:
Koncentrēšanās uz izpildvaru: vienpartiju un atklāto vairākumu ministru kabinets. Piemēram, viens no spēcīgākajiem Anglijas valdības orgāniem ir ministru kabinets. To parasti veido tās partijas biedri, kurai ir lielākais vietu skaits Anglijas parlamenta apakšpalātā. Mazākums netiek iekļauts. Koalīcijas praktiski neveidojas. Tie, kas ir mazākumā, ir pilnībā novirzīti no varas.
Varu saplūšana un ministru kabineta pārsvars. Lielbritānijā ir parlamentārā sistēma, tas nozīmē, ka Ministru kabinets ir atkarīgs no parlamenta uzticības. Teorētiski Apakšpalāta kontrolē Ministru kabinetu, bet praktiski to attiecības ir pretējas, jo Ministru kabinets sastāv no vairākuma partijas līderiem, tāpēc tie parasti rēķinās to, ka viņi paliks valdībā un viņu izvirzīto priekšlikumu apstiprinās.
Asimetriskais bikamerālisms.…
