Mūsdienu uzņēmējdarbības pasaulē stratēģiskie plānošanas un vadības procesi ieņem aizvien nozīmīgāku vietu un stabilāku vietu. Kopš sengrieķu laikiem, kad ar ‘stratēgia’ apzīmēja karaspēka vešanu, līdz pat pagājušā gs. 60.g., tas galvenokārt tika izprasts kā militārs termins. Stratēģiskā plānošana militārajās operācijās tika likta par pamatu, tās veiksmīga izstrāde liecināja par uzvarām kaujās vai arī nozīmīgos karos kopumā.
Biznesa pasaulē šobrīd ar stratēģiju saprot „uzņēmuma ilgtermiņa pamatmērķu un darbības virzienu noteikšanu, to sasniegšanai nepieciešamo resursu izdalīšanu.”1 Stratēģiskās plānošanas pamatu veido uzņēmuma eksistences skaidrojums un tā attīstīšanas modelis.
Stratēģijas plānošanas procesā būtiskas ir vairākas uzņēmuma sastāvdaļas, kur stratēģiski plānota un realizēta attīstība veido visu uzņēmuma struktūras izaugsmi kopumā. Šīs sastāvdaļas ir:
Darbības joma – pastāv dažādi veidi, kā konkretizēt sava uzņēmuma darbības sfēru jeb jomu. Viens no tiem – noteikt klientu vajadzības2 , otrs – apzināt savus produktus, pakalpojumus, preci un noieta, realizācijas tirgus, kuros tie galvenokārt figurē.
Resursu izvietojums un sadale – liecina par kapitāla saprātīgu un plānotu izvietojumu. Iespēja iegūtus peļņas līdzekļus realizēt jaunās biznesa idejās.
Īpatnējās (atšķirīgās) spējas (prasmes) – cieši saistītas ar konkurences vidi – šo prasmju pamatā ne vienmēr ir jābūt jaunam, inovatīvam produktam, dažkārt pilnvērtīgi uzlabots jau esošais spēj nest neticami pozitīvus rezultātus. …
