„...Bērna izcelšanās noteikšanu Latvijas Republikā regulē Civillikums. Kad 1993.gadā atjaunoja Civillikuma darbību, tad Civillikuma Pirmās daļas „Ģimenes tiesības” Otrajā nodaļā „Vecāku un bērnu savstarpējās tiesības un pienākumi” bērna izcelšanās noteikšanu regulēja divas apakšnodaļas. Pirmā apakšnodaļa regulēja laulībā dzimušo bērnu izcelšanās noteikšanu. Otrā apakšnodaļa regulēja ārlaulībā dzimušo bērnu izcelšanās noteikšanu...”1.
Tātad, var secināt, ka, kopš 1993.gada Latvijas Republikā bērna izcelšanās noteikšanu regulēja Civillikuma Pirmās daļas Otrās nodaļas divas apakšnodaļas, savukārt, kopš 2003.gada 1.janvāra bērna izcelšanās noteikšanu Latvijas Republikā regulē tikai Pirmā apakšnodaļa.
„...Civillikuma jaunā redakcija (attiecībā ar 1937.gada redakciju) pamatojās uz LR konstitucionālā likuma „Cilvēka pilsoņa tiesības un pienākumi” 36.panta, ka „laulībā un ārlaulībā dzimušie bērni ir tiesībās vienlīdzīgi2”.
Pie tam atšķirīga ir tieši bērnu izcelšanās no tēva, jo bērna izcelšanās noteikšanai no mātes nav nozīmes, vai bērns piedzimis mātei, kura sastāv laulībā ar bērnu tēvu vai nē.…
