SECINĀJUMI
1. Meteoroloģiskajiem parametriem ir ietekme uz piesārņojuma izkliedi, jo, ja kādā no apskatītajām dienām būtu novērots skaidrs laiks, tad atmosfēras piesārņojuma izkliedei būtu daudz nelabvēlīgāki apstākļi. Tā kā šajās dienās bija sniegputenis un migla, tad tas veicināja labvēlīgus apstākļus piesārņojuma izkliedei, jo ar nokrišņiem atmosfēras piesārņojums nonāca zemākajos atmosfēras slāņos.
2. Ļoti svarīga nozīme ir vēja ietekmei. Ātra un stipra vēja ietekmē piesārņojošo vielu izkliede notiek labāk, kā rezultātā piesārņojums nekoncentrējas kādā lokālā teritorijā.
3. Tā kā tika novērtos aptuveni normāls gaisa spiediens, kāds ir normālos apstākļos (760 mm Hg jūras līmenī), tad spiediena ietekmē piesārņojošās vielas pacēlās augstākos slāņos, kur notika gaisa masu sajaukšanās, un tāpēc uz zemes nav novērojama ļoti augsta atmosfēras piesārņojošo vielu koncentrācija.
4. Ar sinoptisko karšu palīdzību ir iespējams noteikt atmosfēras piesārņojuma izkliedi, jo tās parāda atmosfēras procesu virzību un attīstību, kā arī ļauj sastādīt īstermiņa laika apstākļu prognozi, kas ir saistīti ar atmosfēras piesārņojuma izkliedi.
5. Laika periodā no 28. februāra līdz 1. martam Latvija atradās ciklona iespaidā, atmosfēras piezemes slāņos dominēja mērens, bet dažbrīd brāzmains vējš, kas ļāva piesārņojumam izkliedēties, jo vējš ir viens no galvenajiem faktoriem, kas ietekmē piesārņojuma izplatīšanos. Apskatītie apstākļi raksturojami kā labvēlīgi atmosfēras piesārņojuma izkliedei, ko veicināja vējš un nokrišņi.
…
